Ir vērts, jo nav jau tas kino ātri smakojoša, dvakojoša prece, kas iestāvas, ja kāds momentā nepaķer, nesagrābj un līdz vietējam tirgum neatved. Būdama Eiropas filma, Irina Palma pēc panākumiem Berlīnē kļuva "ļoti dārga", pieprasīta, iekārota, vārdu sakot, Latvijas tirgum ar pieticīgu ne Holivudas filmu cienītāju auditoriju nepaceļama. Acīmredzot tā pusotra gada, kas pagājis kopš Irinas Palmas slavas stundas, ir pilnīgi pietiekami, lai aktualitātes noteiktā cena būtu noplakusi. Taču ne jau par naudiņām, kas jāmaksā izrādītājiem, lai tiktu pie Irinas Palmas, šis stāsts, bet gan par negaidīti veiksmīgu Eiropas darbu un negaidīti veiksmīgu britu mūziķes Mariannas Feitfulas lomu.
Feitfulas pretpols
Ja kaut ko nezināt par šo nesātīgu, kaislīgu un dramatisku mūžu nodzīvojušo dziedātāju, lasiet viņas memuārus, ko latviešu valodā tulkojis Klāss Vāvere. Kaut šo memuāru Marianna Feitfula ir pavisam cita sieviete nekā tā pusmūža vidusmēra kundzīte, kuru dziedātāja spēlē filmā. Lai nu ko, bet rimtumu, rāmumu un vēlmi klusiņām ierakstīties Londonas piepilsētas kundzīšu kontekstā Feitfulai pārmest nevar. Atšķirībā no viņas varones Megijas, kura vēlāk tiks pie eksotiskā pseidonīma Irina Palma, — godīgas atraitnes, kura Londonas seksa klubā nonāk nelaimes dzīta. Viņas mazdēliņš ir smagi slims, nepieciešama operācija, vajadzīga nauda. Lai palīdzētu dēla ģimenei, Megija dodas darba meklējumos. Viņa saņem vienu atteikumu pēc otra (jums daudz gadu, nav pieredzes, nevaram palīdzēt…).
Tas ir tikai Megijas neizsmeļamais naivums, kas viņu mudina atvērt kluba Sexy World durvis, pie kura piesprausta lapiņa "Vajadzīga saimniece!"
Tā Megija nokļūst applukušā, nekautrā "Aizspogulijā", par kādas eksistenci diez vai ir iztēlojusies mājsaimniece ap sešdesmit. Darbam ar klientu dzīvajā Megija ir par vecu un bez kvalifikācijas, taču kundzei, kura pamazām apjēdz, kas slēpjas zem apzīmējuma "saimniece", kluba īpašnieks (lomā Emira Kusturicas filmu aktieris Mikijs Manojlovičs) piedāvā pamēģināt darbu, kurā saskarsme ar klientu, tā teikt, būs pastarpināta. Īpašu darbu dāmai ar īpaši maigām rokām, un Megijai tādas ir. Mulstot apguvusi lietišķu apmācību kursu, Megija strādā kabīnē, kur ar rokām masē klienta intīmāko ķermeņa daļu. Nekā personīga! Megijai — jauntapušajai Irinai Palmai — jānospiež vien spuldzīte, lai uzaicinātu klientu ievietot savu lepnumu īpaši tam paredzētā lodziņā, un tad jau laiks smalkam, maigam roku darbam.
Turpmākais stāsts ir pasakai rada. Megija ne tikai tiek pie vitāli nepieciešamās naudas, bet kļūst par Londonas seksa klubu zvaigzni: klientu rindas pie Irinas Palmas kabīnes ir milzīgas, un klubu īpašnieki sacenšas savā starpā, lai Irinu/Megiju pārvilinātu pie sevis.
Netīrs darbs
Paradoksāli, ka toreiz 2007.gada Berlīnes festivālā šo filmu, kas visiem bija uz mēles (kritiķiem, profesionāļiem), žūrija ignorēja — kā neoficiāli norādīdama uz tēmas slidenuma un festivāla cēlā koncepta nesaskaņu. Tomēr vēlāk Feitfula saviem oficiālajiem lauriem varēja piepulcināt nomināciju gada labākās Eiropas aktrises balvai, gluži tāpat kā seksa druvas izcilnieces Irinas Palmas romantiskā prinča lomas tēlotājs Miki Manojlovičs — nomināciju labākā aktiera balvai. Arī beļģu režisoram Semam Garbarskim šī romantiskā pasaka, kurā ievīts arī smeldzīgs autobiogrāfisks motīvs (bērna slimība), ko nezinot varētu arī nodēvēt par pārlieku melodramatiski izskaitļotu, Irina Palma ir karjeras augstākais punkts. (Garbarska kontā ir pāris filmu, kas nav nokļuvušas starptautiskā apritē, arī finansējuma meklējumi Irinai Palmai bijuši gadiem ilgi, taču sekmējušies ar šīs piecu (!) Eiropas valstu kopprodukcijas tapšanu).
Tieši Garbarskim ienākusi prātā jaukā doma lomai uzaicināt Mariannu Feitfulu, kura tobrīd vēl filmējusies pie Sofijas Kopolas filmā Marija Antuanete. Atšķirībā no daudziem Feitfulas balss pielūdzējiem Garbarskis labi zinājis arī Feitfulas kādreizējās kinolomas filmās, kas tapušas 60.—70.gadu mijā, kad dziedātāja bija jauna, šmauga rokzvaigžņu draudzene un alkaini tvēra dzīvi. (Feitfulas kinokarjerā ir teju 20 filmu, pirmās no tām tapušas jau 60.gadu beigās. Viņa ir strādājusi ar izciliem režisoriem — Patrisu Šero, Toniju Ričardsonu u.c., taču ar lieliem pārtraukumiem, un viņas kinokarjera atjaunojusies tikai pēdējā desmitgadē.)
Vētraina bohēmiskā pieredze 60.—70.gados, atkarība no narkotikām, kas citus būtu nokāvusi, atgriešanās mūzikā, veiksmīga ārstēšanās no krūts vēža — tāda ir Feitfulas biogrāfijas esence. Feitfulai ir pāri sešdesmit, un tikai daži Megijas sejas tuvplāni ļauj nojaust par šo pieredzi. Taču tie ir īsi mirkļi raitās, ironiskās, arī naivās filmas Irina Palma stāstījumā, kurā, par spīti sižeta pikantumam, nevar atrast nevienu nepieklājīgu kadru — vien, Feitfulu citējot, ironisku apliecinājumu faktam, ka "tas ir netīrs darbs, bet kādam ir jādara arī tas".
Irina Palma
Traģikomēdija. Beļģija, Luksemburga, Lielbritānija u.c. Rež. S.Gabarskis. Lomās M.Feitfula, M. Manojlovičs
****