Karlovi Varos pārsteidz lietuvieši, sarūgtina Džarmušs
Lietuvieši izslēdz gaismas
Gribu pastāstīt par savu favorīti — ticiet vai ne, tā ir lietuviešu filma Low Lights, kuras precīzais latviskojums ir Ar izslēgtām gaismām. Tas, ka par norisēm kaimiņvalstu kinematogrāfijā mēs zinām maz, ir sens un skumjš fakts. Ar retiem izņēmumiem līdz Latvijas ekrāniem nonāk kāda Igaunijā vai Lietuvā tapusi filma. Tam pašam igauņu Georgam, režisora Pētera Simma biogrāfiskajai filmai par Georgu Otsu, ar kuru Latvijas tirgū pat varēja mēģināt pelnīt mazu naudiņu, vicinot kā karogu Renāra Kaupera lomu filmā, nācās gaidīt divus gadus, līdz tas parādījās LTV. Lietuvieši, kuriem starptautiskajā apritē arī īpaši spoži neklājas — viņu pārstāvniecība lielajos festivālos ir pat retāka nekā latviešu —, Karlovi Varos bija svētki. Filma Ar izslēgtām gaismām startēja Austrumeiropas konkursā East of the West. Pārsteidzoši, bet tā ir spēlfilma, kura varētu būt pievilcīga pat komerciālai izrādīšanai Latvijā, ignorējot valodas barjeru. Jauna režisora (ar reklāmas darba pieredzi) Ignasa Miškina veidotā filma necenšas aizlēkt līdz Mēnesim vai pārspļaut Holivudu — tas ir elegants mazbudžeta projekts, kura izteiksmes līdzekļi pakārtoti mērķim — mūsdienu vidējā trīsdesmitgadnieka portretējumam. Lietuviešu filmas darbība norisinās vienas nakts laikā. To gan ievada diena, kurā divi trīsdesmitgadnieki — apdrošināšanas klerki ar obligāto komplektu — kredīts jaunajā projektiņā un glauna mašīna līzingā —, vīrs un sieva, demonstrē absolūtu atsvešinātību. Katram savas gaitas, kaut mašīna kopīga — līzinga saistības. Jaunais vīrietis, vārdā Tadass, nejauši satiek sen neredzētu bērnības draugu, kurš viņu uzaicina nakts piedzīvojumā. Tā būtība — ielejam divus litrus benzīna, lai būtu iemesls pēc brīža piestāt citā benzīntankā, un ienirstam naktī, braukājot bez mērķa, meklējot neprognozētus pārdzīvojumus. Aso sajūtu recepte — braucošai automašīnai izslēdz gaismas... Ja izdzīvosi, būsi kā restartējies dators, cits cilvēks, kas saņēmis adrenalīna devu. Šajā pašā naktī asas izjūtas dodas meklēt arī Tadasa sieva, nometot kantoristes kostīmiņu un pārtopot par nakts sirēnu. Lai garo stāstu padarītu kompaktu, protams, viņiem — Tadasam, viņa draugam un sievietei, viņa paša sievai, — naktī būs lemts satikties. Lai to izdzīvotu kā nepazīstamiem cilvēkiem...
Filma pārliecina gan ar elegantu, precīzu un lakonisku atsvešinātās ofisu pasaules tēlu, gan tikpat izteiksmīgu jutekliskas, neizdibināmas nakts sajūtu pilsētā. Lietuviešu režisors šķietami vienkāršiem līdzekļiem (labu dramaturģiju) un būtībā tikai trim aktieriem ir izveidojis filmu ar pamatīgu skatītāja pievilkšanas potenciālu. (Nekas, ka kāds filmā var saskatīt atsauces uz kanādieša Deivida Kronenberga auto un erotikai veltīto Sadursmi/Crash.) Mūsdienu depresīvi plosošo Eiropas filmu kontekstā tas nav maz. Apsveicam kaimiņus!
Vientuļais vīrs — Džarmušs
Karlovi Varu festivāls bija sagādājis arī labo ziņu amerikāņu neatkarīgā kino kulta režisora Džima Džarmuša cienītājiem — tika demonstrēta viņa svaigākā filma Kontroles ierobežojumi/Limits of Control. Bažas gan raisīja fakts, ka Džarmušs, kura uzvārds vien garantē teju katra jauna darba klātbūtni kādā no galvenajiem pasaules festivāliem (Kannas, Venēcija), ir palaidis pasaulē filmu, kurai festivāli — līderi — nav pievērsuši uzmanību. Bažas diemžēl izrādījās pamatotas. Kontroles ierobežojumi gan piedāvā tipiskās Džarmuša stila iezīmes — stāstījuma emocionālo atturību, rūpīgas kadra kompozīcijas, nerunīgus varoņus, mīklas, kas tā arī netiek atminētas. Filma nepielūdzami atgādina Džarmuša klasiku Spoku suns. Samuraja ceļš/Ghost Dog: The Way of the Samurai (1999) — galvenajā lomā tajā ir afroamerikāņu aktieris Īzaks de Bankolē, kura varonis izpilda slepenu misiju, dzīvo vientulīgi, atraida debešķīgas sievietes, jo "nenodarbojas ar seksu, kad strādā". Vitalitāti viņš uztur, izpildot cigun vingrojumus. Galu galā vientuļais samurajs, kuru Džarmušs tā arī nodēvējis par Vientuļo Vīru (Lone Man), klīst pa Spāniju, satiekot dažnedažādus tipus, arī efektīgu blondīni oskarotās Tildas Svintones atveidā, kura apbur ar dialogu par vecām filmām un Hičkoku (lūk, filmas iespējamā uztveres atslēga!), apmainoties ar tiem sērkociņu kastītēm un laiku pa laikam apēdot zīmītes ar kodiem, kas atrodas šajās kastītēs. Nenoliedzami Džima Džarmuša vēlme dekonstruēt trilleri (ja atminamies Hičkoka piesaukšanu!) ir atzīstama par konsekventu, jo, par spīti "aģentam" slepenajā misijā, filmā nav ne kripatiņas spriedzes, nav arī īstas motivācijas, kālab Džarmušam vajadzējis pabojāt fanu atmiņas par viņa lielisko vientuļnieka drāmu klasiku Spoku suns. Samuraja ceļš, kura varoni (lādzīgo Foresta Vitekera spēlēto radījumu) mēģina atdarināt aktieris ar nemainīgu, bet nenoliedzami izteiksmīgu seju Īzaks de Bankolē.
Par šīs Džima Džarmuša filmas iespējām parādīties uz Latvijas ekrāniem ziņu nav.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.