Kristjens Beils. Brūsa drāma

Kristjens Beils. Ne mirkli. Nedomāju, ka to būtu darījis arī kāds no maniem kolēģiem aktieriem, kuri jelkad ir spēlējuši šo lomu.

Ko jums nozīmē šī loma? Karjeras apvērsums, sapņu piepildījums…

K.B. Tas būtu ļoti pompozs apgalvojums, taču pilnīgi noteikti mani interesē tikai tāds Betmens, kādu to savās filmās interpretējis režisors Kristofers Nolans.

Uzskatu, ka mūsu otrā filma ir daudz izcilāka nekā mūsu pirmais kopdarbs Betmens. Sākums, kas arī bija ļoti laba. Taču Tumšais bruņinieks, manuprāt, ir izcila filma, neskatoties uz šķietami vieglo komiksa žanru.

Vai atgriešanās pie Betmena tēla bija vieglāka vai tieši sarežģītāka?

K.B. Es jutos daudz komfortablāk, kaut varbūt uzdevumi, kas veicami jaunajā filmā, bija pat grūtāki. Lai cik tas smieklīgi izklausītos, manuprāt, vienai Betmena lomai piemīt vismaz simt citu lomu ietilpība. Varu pastāstīt, ka tehnoloģiski bija uzlabojies Betmena kostīms. Kaut vai tāds sīkums, ka es varēju grozīt galvu! Šoreiz daudz vieglāk bija izpildāmas arī darbības un cīņu ainas, jo manā pirmajā Betmenā man nācās cīnīties pret diviem ienaidniekiem — viens no tiem vienmēr bija Betmena tērps.

Tas nozīmē, ka filmas aina, kurā Fokss piešķir Betmenam jaunu un uzlabotu tērpu, ir gluži kā no dzīves norakstīta?

K.B. Tieši tā. Līdz šim nevienā no Betmena filmām Betmens nebija varējis kustināt galvu — nu tas bija noticis.

Starp filmas varoņiem Džokeru un Betmenu valda spriegas un dramatiskas attiecības. Brīžam šķiet, ka Džokers ir teju vai Betmena otrais es…

K.B. Jā, Džokera un Betmena saspēlē ir pamatīga dinamika un dramatisms. Džokeram sakaut, provocēt Betmenu ir gluži vai personisko rēķinu kārtošana. Tas ir viņa lielākais izaicinājums, arī bauda — provocēt līdz šim savu spēcīgāko pretinieku.

Džokers ir gan inteliģents, gan neirotiķis psihopāts. Viņu baro haoss un destrukcija, kurā ietilpst arī mērķtiecīga pašdestrukcija. Ir grūti viņu analizēt, paredzēt viņa darbības, viņš dzīvo konkrētajam brīdim, rada un bauda anarhiju. Viņš ir nonkomformists — cilvēks, kam nav pieņemami kompromisi, gluži tāpat kā Betmenam. Kaut viņu atšķirība ir principāla — Betmens nenogalina. Taču arī viņš — Betmens — dzīvo konfliktā pats ar sevi, mēģinot saprast sev akceptējamo vardarbības robežu. Viņu pie zemes notur gan audzināšana, gan filantropijas principi, ko Brūss Veins, tātad Betmens, ir mantojis no saviem vecākiem. Taču Džokers maksimāli pietuvojas robežai, lai sagrautu Betmena morālos principus.

Vai Hīts Ledžers savu Džokera redzējumu atrada jau mēģinājuma procesā vai tas bija pārsteigums, ar kuru nācās rēķināties filmēšanas laikā?

K.B. Mēs visi zinājām, kādu savu Gotemas pilsētu vēlas redzēt režisors Kriss Nolans — viņš nevēlējās, lai filmu un Gotemu apdzīvo karikatūras, kartona tēli, un aktieri savās lomās skatītājam raida tikai vienu ziņu — hei, paskatieties, cik mēs jauki niekojamies! Cik man ir jautri, tēlojot šo raksturu, kas ir "ietilpīgāks par dzīvi"! Hīts bija brīnišķīgs uzņemšanas laukumā! Viņš absolūti iegrima darbā — lomā. Kad viņš bija Džokers, viņš caurcaurēm bija lomā. Viņš bija tai uzticīgs, aizrāvies, atdevīgs līdz pēdējai nervu šķiedrai. Viņš savu Džokeru nospēlēja tā, kā to līdz šim neviens nebija darījis. Savā ziņā viņa pieeja lomai līdzinājās tam stilam, ko savā Mehāniskajā apelsīnā tik spilgti savulaik izspēlēja (režisors) Stenlijs Kubriks un (aktieris) Malkolms Makdauels. Hīts padarīja savu darbu satriecoši labi, tik labi, ka jebkuram citam, kas reiz vēlēsies spēlēt Džokeru, būs teju neiespējami pārspēt Hītu. Grūti būs arī Kristoferam Nolanam, ja viņš nolems turpināt betmeniādi. Atrast ļaundari, kas pārspētu Hīta Džokeru, manuprāt, ir tuvu neiespējamajam.

Filmā viena no varonēm — Reičela — saka: "Brūsam Veinam ir nepieciešams Betmens." Ko jūs par to domājat? Vai Veins varētu būt laimīgs, ja Gotemā valdītu miers un kārtība un viņš savu Betmena tērpu varētu iekarināt skapī?

K.B. Protams, Veins tic tam, ka vēlas mieru. Viņš vēlas, lai Betmens varētu "doties pensijā". Civilizētā, sakārtotā sabiedrībā supervaroņi nav vajadzīgi. Jā, viņš tic — ja legālās varas pārstāvji sakārtotu pilsētu, likvidētu korupciju un noziedzību, viņš varētu dzīvot mierīgu un klusu dzīvi kā pilsonis, vārdā Brūss Veins. Kaut Veina dzīve nav rožu dārzs — viņš ir vientuļš un daudz cietis vīrs. Jo spilgtāk viņš izpaužas kā Betmens, jo vairāk viņš par to maksā ar Brūsa Veina dzīvi, personīgo dzīvi, attiecībām. Turklāt Brūss Veins/Betmens nav vienīgais šīs filmas duālais tēls, tikpat divdabīgs ir arī vecais Alfrēds, viņš ir Brūsa sulainis, taču savā ziņā viņš ir arī Brūsa Veina skolotājs un tēva "figūra".

Vai esat gatavs saskatīt aktualitātes — realitātes atspulgu — šajā filmā komiksā?

K.B. Domāju, ka katrā labi uzrakstītā stāstā šādām sasaucēm un atspulgiem vienkārši ir jābūt. Taču man ļoti nepatīk, ka filmu veidotāji publiski deklarē, ka viņu filmās ir tāds un šitāds mesidžs, kas par varītēm jāsaskata aiz filmas norisēm. Domāju, ka ir gana daudz acīgu un gudru skatītāju, kas sapratīs paši bez bakstīšanas, ko mēs esam gribējuši vēstīt ar Tumšo bruņinieku. Viens gan — Brūsa Veina mērķi ir altruistiski, viņš domā par cēliem mērķiem un Gotemas labumu, taču nenoliedzami viņa pārtapšana Betmena ādā, viņa varoņdarbi ir arī personisko dēmonu inspirēta rīcība. Betmens glābj Brūsu Veinu no viņa paša — viņa sāpēm, viņa dusmām un vientulības.

Filma, šķiet, visai nepārprotami deklarē — cilvēka personiskā dzīve ir neaizskarama. Ko jūs par to sakāt?

K.B. Tas gan būtu jāprasa režisoram. Kaut, protams, filmā tiek akcentēti mūsdienu Amerikai būtiski jautājumi. Vai drīkst upurēt privātās dzīves neaizskaramību svētu mērķu vārdā? Betmenam šie jautājumi ir ļoti konkrēti: kas ir ātrākais veids, lai iznīcinātu Džokeru, nepakļaujot riskam pārējos? Vai viņš nepārkāps savu morālo kodu, parakstoties uz Džokera slepkavību — būtībā upurējot savus principus paša egoismam, aizkaitinājumam? Vai viņš var izglābt cilvēku dzīves, nepārkāpjot vispārpieņemtās robežas? Jautājums jautājuma galā… Arī tālab man pašam šī filma vispirms ir interesanta ar morālo uzstādījumu un mana varoņa Betmena iekšējām kolīzijām un izvēlēm.

Kas tad bija mentāli un fiziski vieglāk šajā reizē?

K.B. Šī filma, salīdzinot ar manu pirmo Betmenu, vairāk stāsta par prāta spēlēm. Man pašam fiziski bija daudz vieglāk, jo pirms Tumšā bruņinieka es vairs nebiju tāds nīkulis kā pirms Betmena. Sākuma. Fiziskā treniņa pamati jau bija ielikti.