Latviešu valodā iznākusi amerikāņu dzejnieka Silverstaina grāmata Dāsnais koks

Ābele tik ļoti mīl puišeli, ka sniedz viņam visu: zarus, kuros šūpoties, ēnu, kur veldzēties no tveices, un ābolus, ar ko mieloties. Puikam pieaugot, pieaug arī viņa prasības. Taču mīlestības dāvanas ir nebeidzamas, un ābele dod un dod, un dod.Ar Dāsno koku Š. Silverstainam ir izdevies radīt skaistu alegoriju, kas aizkustina kā lielo, tā mazo cilvēku sirdis un rosina apcerei par došanu, ņemšanu, mīlestību un pateicību. Kopš stāsta publicēšanas tas vienmēr ir raisījis diskusiju par to, vai mīlestības dēļ ir vērts ziedoties, vai ābeles dāvanas vispār ir uzskatāmas par upuri, un vai puika tiešām ir tikai mantkārīgs egoists.Viens gan top skaidrs - bērnība ir cilvēka laimīgākais un bezrūpīgākais laiks, salīdzinot ar atbildību, kas jāuzņemas visā turpmākajā dzīvē. Ābeles un puikas attiecības zināmā mērā var salīdzināt ar vecāku un bērnu attiecībām. Vecāki, tāpat kā ābele stāstā, ir gatavi uz visu, lai darītu laimīgus savus bērnus. Vecāki, tāpat kā ābele, neko neprasa pretī. Un vecākus, tāpat kā ābeli, vairāk par visu apbēdina bērna atsvešināšanās.Izlasījis Dāsno koku, ļoti interesantu jautājumu uzdod Stenfordas universitātes Reliģijas fakultātes profesors Timotijs P. Džeksons: vai ābeles dāsnumam jābūt atkarīgam no puikas pateicības? Ja tā, ja mātes un tēvi par saviem bērniem negādātu, nesaņemot pateicību par tiem dāvāto mīlestību, tad taču mēs visi būtu lemti bojāejai.Š. Silverstains (1932-1999) ir pazīstams amerikāņu dzejnieks un prozaiķis, mākslinieks, mūziķis un dziesmu autors. Viņš kļuvis slavens galvenokārt savu humoristisko dzejoļu, vienkāršo un izteiksmīgo zīmējumu un alegorisko stāstu dēļ. Š. Silverstains ir uzrakstījis un ilustrējis desmit bērnu grāmatas, ir vairāku prēmiju, tostarp arī Vilhelma Allena Vaita prēmijas ieguvējs.Grāmata Dāsnais koks ir tulkota vairāk nekā divdesmit piecās valodās. Latviešu valodā no angļu valodas tulkojusi Meldra Bērziņa, vāka dizains - Ilze Isaka.