Nenovēršami. Un atkal būs sniegputenis, un atkal būs lidmašīna… Timura Bakmambetova Likteņa ironija II, protams, ir Eldara Rjazanova skumjās komēdijas Likteņa ironija jeb Vieglu garu turpinājums.
Celtnieku ielā 25
Pagājuši 33 gadi, kopš simpātiskais vienkāršu ļaužu maskavietis Žeņa (Andrejs Mjagkovs) kopā ar draugiem pēc grupiņas tradīcijas atzīmēja Vecgada rītu Maskavas Sandunu pirtī, bikuc sadzērās un nejauši nokļuva lidmašīnā, kas viņu nogādāja Ļeņingradā, kur tieši tādā pašā ielā (uļica Stroiteļei 25) kā Maskavā, pat līdzīgā tipveida namā atradās tipveida dzīvoklis ar Nadju (Barbaru Briļsku). Tā nu Jaungada rītu sareibušajam džekam nācās gaidīt gluži kā jaunu dzīvi - kā smejies, pilnīgi citā eksistenciālajā situācijā. Jo starp nejaušajiem svešiniekiem dzima jūtu dzirkstelīte. Protams, pa vidu bija visādi smieklīgi pārpratumi, pikantas situācijas un ne mazāk pikanti skandāli ar abu draugiem, gādīgajām mammītēm, līgavām un jo sevišķi līgavaini Ipolitu (Jurijs Jakovļevs). Un tad notika brīnums. Gandrīz... Nu, ko es te atstāstīšu vistautas folkloras sižetu - vai tad nav tā, ka pat jaunieši, kas nav piedzīvojuši padomju laikus, zina šīs filmas peripetijas?! Turklāt cik tad ilgs laiks arī pie mums pagājis, kad sāka pazust tipveida mitekļi, kas cilvēku ārējo dzīvi padarīja tik viegli "sajaucamu"? Filma taču nav par vienādām mājām, bet gan par vientuļiem cilvēkiem. Un kur tad vēl ģeniālās romances ar Ahmatovas un Cvetajevas dzeju nezināmās zvaigznītes Alločkas P. izpildījumā! So mnoju vot čto proishodit - ko mņe moj starij drug ņe hodit....
Režisora Rjazanova gudrība vai pat viedums tajos laikos bija atstāt filmas finālu atvērtu - Likteņa ironija nebeidzas ar jauno mīlētāju kāzām, vien vieglu nojausmu, ka ne tikai "viss kas", bet arī kas ļoti konkrēts var notikt.
Miljardu mīlēta
Neviens tolaik nevarēja paredzēt, ka šī filma kļūs par tautu tik iemīļotu love story un visvairāk skatītāko filmu eks–PSRS teritorijā - lēš, ka Jaungada tradīcijas dēļ pēdējos vismaz 17 gadus visos TV kanālos drillēt šo filmu (turklāt bieži pat divreiz - gan Vecgada, gan Jaungada rītā) tās skatītāju kvantums sen pārkāpis piecu miljardu robežu.
Radošā komanda joprojām apzvēr, ka viņi ne mirkli tolaik nav domājuši par filmas turpinājumu, bet, kad sākuši, kā jau pie krieviem, "kak to ņe složilosj/kaut kā nesanāca". Pa to starpu - ui, pa šiem daudzajiem gadiem! - ir notikušas pamatīgas pārmaiņas arī filmas radītāju dzīvē. No tām skumjākie ir Lidijas Smirnovas (Nadjas mamma) un Genadija Burkova (kolorītais draugs pirtī) nāve, Barbara Briļska, kā viņa pati saka, "dārgi samaksāja par savu spožo poļu kinoaktrises karjeru" - viņas meita gāja bojā autokatastrofā, atgriežoties no filmēšanas... Un diemžēl Eldars Rjazanovs, reiz (padomju) komediogrāfa virtuozais meistars, kļuva vecs - ne gadu ziņā, bet mākslinieciskajā domāšanā. Viņš arī atteicās realizēt jau 2000.gadā izskanējušo ieceri uzņemt Likteņa ironijas turpinājumu (kaut gan neatteicās un ar prieku piekrita iesēsties lidmašīnas dekorācijā un atkārtot mazo kameo (kā to mēdza darīt Hičkoks) - uz mirkli pazibēt kadrā, lai ar savu drukno plecu pabalstītu šoreiz jau sadzērušos citu jaunu pilsoni, kas sajaucis Maskavu ar Pēterburgu) Kā smejas Lija Ahedžakova (Nadjas draudzene filmā), krievu aktieri "deržitsja bodričkom, kak vsegda/turas moži, kā allaž": Mjagkovam ir bijusi un joprojām ir brīnišķīga karjera Maskavas Dailes teātrī, Ahedžakovai - slavenajā teātrī Sovremeņņik, Svetlanai Talizinai (Nadjas - Briļskas - krievu balss īpašniecei un draudzenei epizodītē) - Maskavas padomes jeb Mossoveta teātrī, Jakovļevam - Ļeņingradas, tagad Sanktpēterburgas leģendārajā Tovstonogova teātrī. Viņi visi ir tautas cienīti, loloti un mīlēti. Neaizmirsti.
Galu galā iespēja kaut kad padomju komunālās tipveida dzīves pasakas turpinājumu uzņemt šā vai tā palika, nekur jau tā nepazuda...
Ideja, kas zelta vērta
Tad iestājās, sāka valdīt jeb trakot sūrais kapitālisms. Kino jomā tas izpaužas arī tādējādi, ka ikviena vērtīga ideja ir zelta vērta! Tiešā un pārnestā nozīmē.
Lai kā abu "pirmo reālo" krievu kases grāvēju - Nočnoj dozor un Dņevnoj dozor/Nakts sardze un Dienas sardze autors — režisors Timurs Bakmambetovs sirsnīgi liek roku pie sirds un stāsta, ka uzņemt Likteņa ironiju II viņu pamudinājušas ļoti privātas sentimenta jūtas - "es taču esmu ar šo filmu izaudzis un, starp citu, arī no tās apjēdzis, ka nevis kādi krutie specefekti, bet dzīvu aktieru dzīvās emocijas uz ekrāna spēj pulcēt skatītāju miljonus" -, krievu visuresošā dzeltenā prese izošņājusi, ka filmas pirmizrāde kopš 2000.gada kavējusies tieši finansiālu skandālu dēļ: arī Rjazanovs un viņa scenāristi saprata, ka sižets un ideja par tautā iemīļoto varoņu atkalredzēšanos ir visīstākā zelta dzīsla. Tāpēc ilgi kaulējās par autortiesību pārdošanu komerciālajam veiksminiekam Bakmambetovam (kurš, citstarp, jau drīzumā startē ar savu pirmo Holivudā uzņemto filmu, un tajā galvenās lomas tēlo ne vairāk ne mazāk kā Andželīna Džolija un Džeimss Makevojs — pašlaik vieni no dārgākiem Holivudas aktieriem). Tā ka Likteņa ironija II būs rūpīgās aprēķina laulībās dzimis bērns.
Bezprecedenta gadījums
Šā vai tā tautas interese sasniegusi apogeju - bezprecedenta gadījums, ka pat krievu žurnālisti spiesti gaidīt šo vakaru, lai "visi kopā" ieraudzītu, kā izauguši Nadjas un Žeņas bērni, kuriem lemts atkārtot savu vecāku liktenīgās kļūdas, pirti, lidmašīnu un "salat oļivjē"/rasolu ieskaitot. Vai varbūt citādi.
Krievu prese sūkstās, ka patlaban par filmu ir pilnīgi skaidras vien divas lietas: Briļska, Mjagkovs, Jakovļevs būs savā vietā, Konstantīns Habenskis šoreiz sacentīsies ar Sergeju Bezrukovu (abi nepārprotami krievu kino un teātra elki, sekssimboli, vien katrs savā, tā teikt, svara kategorijā) par Nadjas meitas sirdi, un - nevienam televīzijas kanālam filmas demonstrēšanas tiesības netiks pārdotas līdz pat 2010.gada 1.janvārim.