Miks Ozoliņš: Latvijas kino birokrātiem jānokāpj no pjedestāla

Kur ir iespeja dabūt DVD? :)

esmu redzejusi tikai filmas treileri...man likas diezgan leets gabals....bet uz filmu noteikti aiziesu, jaatbalsta jau ir tie letini...vismaz calis kautko censas darit nevis tikai sez mala un cikst cik viss ir slikti.. un neviens ar 1. reizi nevar uztaisiit meistardarbu...viss jau parasti nak laika gaitaa un ar pieredzi...gan jau nakotne bus redzami uzlabojumi un progress...domaju ka zeltina ari so filmu nedaudz pabojaa... bet taa varu tikai noveleet, lai izdodas!

Lai 25.gados butu rezisors ir jabut extra-mega-talantam!!! Piedod, bet Tu tiesam, Mik esi par jaunu. Un ne tikai gados, bet bez pieredzes!! Nenobriedis cilveks, ar puselu hobijiem, bet jau ar apbrinojamaam ambicijaam. Tava runa pirmizradee, lai arii bija sirsniga, tomer parada Tavu naivismu, puicismu un apsolutu " lauka nefilmesanu" kas ir tik loooooti vajadzigs rezisoram. Mums bija druscin neerti Tavaa vietaa. Bet Tava uznemiba ir apsveicama, tapec arii neko sliktu publiski neteicu un neteiksu. Bet drusku nosesties uz zemes Tavai profesionalajai izaugsmei tikai naaks par labu. Turas un rulle, ja! Veiksmes!

sapratu,ka ne-kaaaa nesaprotat no kinoindustrijas un tās pastāvēšanas priekšnosacijumiem Latvijā un cituviet...izskatās,ka drīz paliksiet viena " viszinošā" šai disputā,tāpat kā NKC gribētu būt vienīgais soģis,kuram te elpot un kuram nē.

Kas attiecas uz kino, tad nevaru piekrist, ka jaunie censoņi netiek atbalstīti. Tajā pašā Kristapā ir 2 balvas tieši jaunajiem - Labākā debija un Labākā studentu filma.

Paldies,domāju,ka jūs izteicat savu patiesību,bet ja jauniem entuazistiem,censoniem,tomēr ļoti sāp,ka pie mums tikpat kā norma atzīta pagriezt tev muguru,to man nenoliegs neviens,es to varu redzēt Rīgā uz katra ielas kvadrātmetra.

Zini, es Mika vietā vēl neteiktu Hop! tas, ka viņam ir izdevies Agneses un sava personīgā šarma dēļ (intervija žurn. Una)piesaistīt investoru savai pirmajai filmai, vēl nenozīmē, ka viņam tas izdosies arī turpmāk. Vēl jo vairāk pēc šiem skandalozajiem izlēcieniem patlaban. Pie trešās bez valsts atbalsta uzņemtās filmas arī varēsim runāt par paaudzi, kas pati piesaista investorus. Es negribētu piekrist arī skaļajiem pārmetumiem kinocentra virzienā par augstprātību un snobismu. Var jau būt, ka pašā iestādē arī strādā kāda nenobriedusi personība, kas atļaujas būt augstprātīga un vīzdegunīga, bet tas pilnīgi noteikti neattiecas uz filmu naudas sadali un kontroli. Par naudas piešķiršanu lemj ekspertu grupa, kuras satāvs katru gadu mainās. Eksperti ir paši filmu veidotāji, kritiķi, producenti. Katra projekta prezentācija notiek publiski. Kam interesē, var iet un klausīties. Šis process ir patiesi caurspīdīgs. Un, nedod Dies' nolemt, ka šo naudas sadali vajadzētu veikt vienam cilvēkam - viņu taču bez sāls apēstu, sarautu gabalos un izsmērētu pa sienām satracināts režisoru bars nākamajā dienā pēc rezultātu paziņošanas. Ja jau šitāds skandāls ir par nieka bronzas figūriņas piesķiršanu, kas būs, kad dalīs reālu naudu!

Jā, nu te es nekāds spriedējs neesmu. zinu par kinobusiņu, ideja ir laba, bet, vai viņiem viss iet tik gludi, nezinu. Pirms kādiem gadiem bija ideja, kā piešķirot filmai valsts naudu, līgumos iestrādāt nepieciešamību to arī izplatīt. Vai tas tā ir, vai tas punkts izzudis, nav ne jausmas. Iespējams, ka problēma ir tieši tajā, ka neviena filma nesaņem visu nepieciešamo budžetu, bet tikai daļu - viena lielāku, cita mazāku. Filmas veidošana ievelkas gadiem, mainās apstākļi, aktualitātes, izmaksas, dažreiz arī pats veidotāju sastāvs, beigās labi, ka vispār ar dievu uz pusēm izdodas to pabeigt. Kāda vairs izplatīšana. Un, kādu līgumu tas kinocentrs vairs var prasīt ievērot, ja piešķirta tikai naudas daļa un sponsoru līdzekļus piesaistīt nav izdevies. Tā pat no labas izdejas beigās paliek tikai trešais uzlējums. Bet režisoru mums latviešiem vesels bars. Un katrs grib strādāt un taisīt filmas. Bet kinobudžets, tāpat kā valsts budžets ir tik knaps, ka visiem pilnīgi noteikti nepietiek. Kad gadās kādam ārzemniekam stāstīt, ka visa Latvijas kino gada nauda ir viņu mazbudžeta filmas tāmes izmērā, viņš bola acis un brīnās. Repšem jau 5 gadus atpakaļ bija plāns - nogriezt filmu naudu pavisam - ka nav dzīvotājs, lai nav, atstāt tikai kādu mazumiņu kinocentra uzturēšanai. Tad atkal visi skrēja uz MK, raudāja un bļāva, ka vajag, ka ir jau labi. Tagad laiks pagājis un atkal sāk burbuļot neapmierinātība. Krīzes periodā arī sponsorus atrast ir gandrīz neiespējami - vienam tas vairs nav izdevīgi, citam pašam bizness gājis uz leju, vēl kāds naudu pietur un gaida, kas būs. Tādā brīdī droši vien jāpieņem skaidrs lēmums, ko tad ar to kino darām - turpinām izlikties, ka nekas nav noticis, respektīvi, iebāžam galvu smiltīs, vai mēģinām visi kopā atrast kādu ellastīgu formulu, kā par to naudu, kas vēl atlikusi, uzņemt to, kas mums tiešām šobrīd svarīgs, aktuāls un vajadzīgs.

atbalstu Miku,daudzi komentāri ne par problēmu,kāda pastāv Latvijas kino dzīvē.Neesmu iedziļinājies būtībā,bet pilnīgi ticu,ka arī mūsu kino birokrātijas spēks svilpē izpūsts nevis augstākās paaudzes kino mākslas meklējumos,bet tikai savas uzpūtības,augstprātības un nekompetences kaislību apmierināšanai un materiālo labumu gūšanai. Miks savā blogā nekustina savas filmas māksliniecisko un komerciālo vērtību,tas ir pilnīgi cits jautājums.

Ja Ozoliņš runā par lietu, tad ēķis vienkārši apvainojies.

filma nav izcila, bet Ozoliņam atliek tikai piekrist. +1

Pēc taisnības producentam nav resursu, lai filmas izplatīšanu organizētu, sevišķi apstākļos, kad tas neatmaksāsies finansiāli. Tipisks Latvijas producents ir viens cilvēks, kas īrē istabiņu kantorim kaut kur centrā, uz pusslodzi maksā sekretārei un reizi mēnesī arī grāmatvedei, kas atnāk un sakārto papīrus. Kas gan tur nodarbosies ar izplatīšanu? Arī vēl daudzas interesantas parādības latviešu kino ir īsfilmās, bet vienu īsfilmu nav jēgas izplatīt, jēga ir tikai īsfilmu programmai. Īsi sakot, man liekas kinocentram būtu jānodibina/ jāatbalsta dibināšana/ nekomerciālam latviešu filmu izplatītājam, kas ar šīm lietām nodarbotos. Cik esmu dzirdējis, viena entuziastu grupa šādā veidā izplata bērnu animāciju, tas ir Kinobusiņš un tas ir vajadzīgs darbs.

Par filmu izplatīšanu es Tev piekrītu 100%. Tas ir visvājākais posms saiknē filma - skatītājs. Ja producents ir pietiekami enerģisks un ieinteresēts, lai filmu redzētu pēc iespējas vairāk skatītāju, tad vēl kaut kas notiek, bet, ja viss aprobežojas ar to mazumiņu naudas, ko filmas veidotāji saņēmuši no valsts un sponsoriem, un izdodas kaut bišķi savilkt galus, tad ar to arī viss beidzas. Nav mehānisma, kā ieinteresēt kādu (kas ir šis kāds???), lai cilvēki filmu arī noskatās. Jo jebkurai filmai, arī nemākulīgam studentu darbam, arī vēsi aprēķinātam pakaļdarinājumam, arī radošai neveiksmei savs skatītājs atradīsies. Par to liecina kaut vai atsauksmes pie šī raksta. Un jo plašākas būs publiskas diskusijas par filmām, jo ātrāk mūsu režijas "zvaigznes" nolaidīsies no saviem augstumiem un pietuvosies tautai. Un jo tuvāk viņi būs tautai, jo lielāka iespēja, ka beidzot parādīsies filmas par to, kas mums visiem šodien aktuāls. Citādi tiešām rodas iespaids, ka mūsu kinomāksla dzīvo kaut kādu savu, šauram lokam izprotamu dzīvi, kurā vienkāršajam skatītājam nemaz nav vietas.

Un tomēr man liekas, ka tas nav kino, ja filmai Latvijā ir 200 skatītāju, lai arī pat ja vēl 200 to noskatās Kannās, un tur nu Ēķim un Mikam Ozoliņam ir taisnība. Vispār, viss, kas notika ap Rīgas Sargiem - reklāmas kampaņa, diskusijas presē, rindas pie biļešu kasēm - bija tāds kā kino ir jābūt, Žēl tiikai, ka filma bija draņķīga. Lai nu kā, neviens meistars no debesīm vēl nav nokritis. ir jāstrādā - režisoriem jārežisē, operatoriem jāoperē, māksliniekiem jāmākslo un tā tālāk un tad mēs varam sagaidīt, ka kaut kas mums arī notiks. Un vēl viens liels jautājums ir par filmu izplatīšanu Latvijā, proti, ka kaut kādas filmas gan tiek taisītas, bet viņas neviens nerāda un līdz ar to arī kinematogrāfisti nekomunicē ar skatītājiem, bet vārās savā sulā. Domāju, ka cilvēki laukos varbūt ar prieku redzētu pēdējās latviešu filmas, viņiem vienkārši nav tādas iespējas. Te arī kinocentrs varētu ko darīt.

Nē, par Māti runāju es - tieši par tiem 3 - 4 radošajiem spēkiem, kas ir katras filmas kodols. Ja nav idejas, ja nav scenārija, ja režisors ir diletants, ja ir vājš operatora darbs, tad arī tiem 90 nav nekādas nozīmes. Un tad nelīdz nekāda nauda - ne liela, ne maza. Par to ir šis stāsts.