Kaut gan, ja atceras pirms pāris gadiem tapušo Meļikjanas debijas filmu Marss un tajā līdz absurdam smieklīgi apspēlēto situāciju, kurā pēc burtiņa K nogāšanās no Krievijas provinces pilsēteles mīksto rotaļlietu fabrikas MarKss šiltes ar ļaudīm notiek plānprātīgas pārvērtības - viņi patiešām pārvēršas marsiešos un mīkstās pūkainās spēļu mantiņas arī -, nav jābrīnās, ka arī svaigajā filmā ar leģendārajā Andersena pasakā patapināto nosaukumu mums būs darīšana ar mūsdienu mitoloģiju un tās krāšņi satīrisku attēlojumu.
Jocīgs bērns
Tā arī ir: mūsu Nāriņa jeb cilvēciskā vārdā meitenīte Alise piedzimst Krievijas piejūras pilsētā no Fellīni rokas cienīga žesta - Alise tiek ieņemta neprātīgā gadījuma sakarā, plunčājoties skārda vannītē, no klejojoša jūrnieka un viņa formās brangās vienas nakts brūtes Alises mammas. Alise ir jocīgs bērns: viņa sapņo par dejotājas nākotni, bet tiek atdota vienīgajā pašdarbības pulciņā - skolas korī, tāpēc skuķēns, kam dziedāšana riebjas, sešu gadu vecumā nolemj kļūt mēma. Rezultātā Alise nonāk īpašo bērnu mācību iestādē (un paralēlās kinoasociācijas ar Alisi kā krievu dīvainīti Forestu Gampu tiek īpaši uzsvērtas filmas vizuālajā stilistikā). Tur viņa atklāj savu īpašo spēju paredzēt notikumus. Protams, neviens no šī provinces frīku bara netic meitenei.
Kad Alisei ir 17 gadu, viņa uzspļauj vietējam kaktam, resnulei mātei un itin visam, ko viņa bērnišķīgā naivumā ienīdusi, un dodas iekarot Maskavu. Alisei ir plāns jeb vīzija - sastapt Maskavā savu sapņu princi, to vienīgo izredzēto, kura dēļ, ja atceramies Andersena pasaciņu par astaino sapņotāju Nāriņu, ir vērts ziedot ne tikai savu mīlestības pilno sirdi, bet pat savu dzīvību.
Alises princis
Tādu princi Alise arī satiek. Un te filmu veidojošajā struktūrā ieslēdzas Meļikjanas galvenie divi trumpji - aktieri, galveno lomu tēlotāji. Nāriņa jeb Alise - jaunā blondā aktrise Marija Šalajeva - bija šāgada Krievijas galvenā nacionālā kinofestivāla Kinotaurs lielais atklājums. Viņa ar savu dedzīgi atklāto, tik dzīvo tēlojumu tā šokēja žūriju, ka pārspēja konkurencē daudzas ievērojamas prīmas, Gaļinu Višņevsku Sokurova Aleksandrā ieskaitot, un saņēma Kinotaura galveno balvu par labāko sieviešu lomu. Bet viņas sapņu princis filmā ir Jevgeņijs Ciganovs, Pjotra Fomenko studijteātra jaunzvaigzne, kurš pamatoti tiek dēvēts par krievu nākamo Alēnu Delonu - galveno mīlētāju lomu aktieri, "jauno Žeņu Mironovu". Talantīgs un seksapīls pēc velna (pietiek atminēties Ciganova darbu filmās Pastaiga/Progulka, Kosmoss kā priekšnojauta/Kosmos kak predčuvstvije un PiterFM).
PR princi glābjot
Turklāt Meļikjanas know–how ir dramaturģiskā kombinācija, kādā viņa šo pārīti izspēlē: Ciganova "princis" ir no mūsdienu metropoles kārdinošākās un vienlaikus visbezjēdzīgākās sociālās nišas - PR - reklāmas aģentūras direktors, dvēselē absolūti iztukšojies tips, taču bezgala simpātisks pēc būtības, cilvēks, kuram steidzami nepieciešama psihiatra vai vismaz cita garā spēcīga cilvēka palīdzība (sadzīves alkoholisms un aprēķina laulības ar bagātu stulbeni būtu tas mazākais ļaunums, kas draud šim puisim). Nāriņa - Alise - iedomājas, ka viņa būs tas cilvēks, kura glābs savu sapņu princi. Tālāk stāstīt nedrīkstu. Vien nedrīkst aizmirst, ka šī ir ļoti skumja, kaut arī optimistiska pasaka. Pat tā - šāgada labākais un cilvēciski gudrākais krievu kino, kāds Rīgā nokļuvis uz Forum Cinemas lielā ekrāna.