Uzticība pirmavotam - tie ir pirmie vārdi, ko Edvards Nortons lieto, stāstot par dalību frančīzē Nepārspējamais Halks/Incredible Hulk. Un vairākkārt tos atkārto: uzticība pirmavotam, it kā "pirmavots" būtu kāda literatūras ģēnija - Šekspīra vai Dostojevska - spalvai piederošas rindas. Bet tas ir tikai viens no izdevniecības un nu arī studijas Marvel populārākajiem komiksiem! Par zinātnieku avantūristu Brūsu Banneru, kurš kāda pārdroša eksperimenta laikā saņēma necilvēcīgi lielu alfa starojumu, tomēr brīnumainā kārtā izdzīvoja un ar viņa organismu notika šaušalīgi brīnišķīgas, kā paskatīties, pārmaiņas. Visbiežāk apspēlētā ir tā mutācija, kad Brūss sevišķa niknuma uzplūdos kļūst par atbaidošu zaļas krāsas monstru Halku, kura fiziskais spēks ir milzīgs un nevaldāms. Halks ir īpašs arī ar to, ka, līdzīgi daudzajiem pozitīvajiem komiksu tēliem, viņš nezaudē cēlo, humāno daļu savā personībā, kaut arī dara šķietami baisas lietas.
Riebeklis un romantika
Šoreiz - cīnās ar Riebekli, cilvēku - mutantu, kurš uz savas ādas arī izmēģina radiāciju un fiziski kļūst par Halku 2, bet pēc būtības (dvēseles?) ir ļauns slāvu izcelsmes terorists, kas sapņo par varu un kundzību pasaulē (šo spēlē Tims Rots, kura negatīvā aktieriskā harisma ideāli atbilst galvenā ļaundara tēlam).
Vēl, nešaubieties ne mirkli, filmā gaidāms romantiskais elements - Brūsa mīlestības jūtu objekts un cilvēks, kura dēļ vērts dzīvot burvīgās Līvas Taileres joprojām meitenīgajā veidolā. Un vesels lērums idejisku, postmodernu atsauču - te jums gan mīts par cilvēku Prometeju, kas nozaga dieviem uguni (Halks simboliski Mātei Dabai nozog radioaktīvo spēku) un par ko viņam nācās dārgi maksāt (kā mums par dabas likumu ignorēšanu - ciest no globālās sasilšanas), gan uzskatāmās paralēles ar Ikaru - antīko zinātkāro puisi, kas pārāk tuvu pielidoja Saulei, gan koķetērija ar industriālā laikmeta neirozēm - psihoanalīzes glorificēto "otro personību" mūsos katrā, freidisko "otru - tumšo - es", gan vēl visādas gudras blēņas.
Kāda vella pēc?
Bet gadījums ar Nortonu arī ir īpašs. Būdams viens no svaigo četrdesmitgadnieku spožākajiem aktieriem (pietiek atcerēties kaut vai Cīņas klubu, X-story, Apgleznoto plīvuru, lai saprastu, cik plašs ir aktiera dramatisko talantu ampluā) un labi zināms kā asprātīgs Ņujorkas intelektuālis, ko nodrošina viņa teicamā izglītība klasiskajā austrumu filoloģijā, literatūrā un politoloģijā, un vairāku svešvalodu zināšanas, ieskaitot japāņu, lai neizpratnē jautātu - bet kāda vella pēc Nortons sapinies ar acīmredzamu trash un popkultūras lauciņā strādājošo kinobiznesmeņu bandu?
Nortons nemaz neslēpj, ka viņš kā ikviens amerikāņu pusaudzis bērnībā "saslimis" ar komiksu kultūru. "Halks bija mans varonis, varbūt tāpēc, ka pats biju tipisks bezkaunīgs vārgulis, - tā aktieris britu Total Film intervijā šīgada martā, pēdējā publikācijā pirms nu jau slavenā paziņojuma par atteikšanos piedalīties Nepārspējamā Halka reklāmas kampaņā, lai... gaidāmajai filmai nenorautu brīnuma oreolu), bet kā pieaudzis indivīds, kam interesē kino, ātri apķēries - bilžu komiksa struktūra taču ir ideāls filmas kadrējums un komiksu sižetiskā skaidrība - perfekts pirmmateriāls, uz kura "pīt" scenārija paralēlo dramaturģisko intrigu kruzuļus. Turklāt, uzsver divreiz Oskaram nominētais aktieris, "dalība Halkā taču neliedz man turpināt jūsmot par Terensa Malika filmām". Kā spilgtāko gada notikumu Nortons piesauc Džūljena Šnābela Skafandru un tauriņu - darbu, kas no komiksu kultūras atrodas gaismas gadu attālumos...
Otrkārt, Halka lomai viņš piekritis tikai ar nosacījumu, ka pats sacerēs filmas scenāriju un viņam būs tiesības kontrolēt projektu visās tā tapšanas stadijās. Praktiski tas nozīmē, ka Nortons sacerēja filmu pats sev un kļuva par tās neformālo režisoru/producentu (kaut filmai ir arī formāls režisors - L.Leterjers). Pat specefektu tapšanu uzraudzīja aktieris.
Zemapziņas dzīles
Visbeidzot Nortons apgalvo, ka aiz šķietami triviāla bilžu stāsta
pusaudžiem slēpjas vesela nobriedušu cilvēku zemapzinīgo sapņu un
vēlmju, un baiļu pasaule, pret kuru ir grēks izturēties nenopietni.
Aktieris atsaucas uz pavisam citu briesmoni Halku - slavenās Deivida
Finčera filmas Cīņas klubs galveno antagonistu Taileru Dārdenu (to,
kurš Breds Pits), kā uz otru es filmas galvenajam varonim - japītim,
kuru spēlēja Nortons: "Halks nav filma tikai par katrā no mums
mītošajiem dēmoniem un zemiskajām vēlmēm, tas drīzāk ir stāsts par mūsu
pirmatnīgajām, mežonīgajām emocijām. Mūsu smadzenēs ir t.s. amigdalas
jeb pirmatnējo baiļu centrs, kurš homo sapiens ķermenī attīstījās,
pirms mēs īsti kļuvām par cilvēkiem. Halka stāsts ir par Brūsu Banneru
- par cilvēku, nevis zaļo mūdzi, kurš nonācis neapskaužamā situācijā -
viņš tiek pazemots un nepamatoti apkaunots, tiek nežēlīgi vajāts,
tomēr, būdams labs cilvēks, visiem spēkiem apvalda sevī dusošos
pirmatnējos dēmonus - naidu, atriebības alkas, neģēlību. Viņš cenšas
cīnīties, ne tikai lai glābtu citus, bet pirmām kārtām lai aizstāvētus
sevi, savu personību."
Skatieties arī: filmas "Nepārspējamais Halks" treileri
Lasiet arī: Ditas Rietumas rakstu par galvenās sieviešu lomas atveidotāju Līvu Taileri