Raiņa un Aspazijas vasarnīcā notiks dzejniecei veltīts sarīkojums

Jūrmalas teātra aktieris Ģirts Alsters pasākuma laikā gan runās, gan dziedās tekstus no izrādes Naktsstaigulis. Par slaveniem literātiem pārtaps Egīls Šņore, Pēteris Vilkaste, Agris Andžāns, Juris Visockis, Aivars Smagars. Skanēs pagājušā gadsimta 20. gados sabiedrībā bieži atskaņoto autoru mūzika. Aspazijas jaunības dienu romantiku atgādinās krievu romances, kuras viņai tik ļoti patika, kad  kopā ar savu draugu - krievu virsnieku Kucevalovu - viņa dziedāja un spēlēja. Par šo dzīves periodu, kas pavadīts muzicējot, atgādinās studenti  no Latvijas Mūzikas akadēmijas.Cilvēks, kas mīl dabu ar visām tajā mītošām  mazām un lielām radībām, kas spēj otram cilvēkam rakstīt: "... lai visu manu zeltaino matu svētība līst pār Tevi. Šeit es pielieku klāt arī vienu naktsvijoli. Kā mēs tās kopā plūcām un kā tās naktī smaržoja." Tāds cilvēks nespēj paveikt neģēlības, kuras viņam piedēvē nelieši – gan mācīti ļaudis, gan jūtu analfabēti. Aspazija nav slīcinājusi savus bērnus Daukšu dīķī, nav mirusi  narkotiku pārdozēšanas dēļ. Arī vīriešu komandas saraksts, kurus viņa "apkalpoja", ir vien slimu pelēko šūnu fantāzijas. Ir virkne cilvēku, kas allaž skatās apkārt – vai drīkst, vai nedrīkst, vai tas atļauts, vai tas man nekaitēs, ja uzdrošināšos iestāties par otru, kas apmelots, kas pazemots. Fricis Menders rakstījis, ka Aspazija vienmēr gribēja būt un bija polemiste ar kaujas cilvēka garu – meklētāja, saucēja, mudinātāja. Šodien viņas dzejas rindas mums spēj palīdzēt izdzīvot.Dzejniece uzskatīja, ka atmiņas ir kā  sildošā un glābjošā saule. Sarīkojuma programmai izskanot, sevišķi saprotami kļūs Aspazijas vārdi: "Apolons man nav dāvājis savu liru vien, bet savas bultas arī", norāda pasākuma rīkotāji.