Negaidīts, bet patīkams pārsteigums bija fakts, ka Gada labākās filmas ērglis aizlidoja pie šķietami marginālas parādības – muzikālās drāmkomēdijas – Valerija Todorovska filmas Stilīgie/Sķiļagi. Turklāt Stilīgajiem bija nopietna konkurence - pseidovēsturisks eposs - Pāvela Lungina Cars, iespaidīga staļinlaiku atmaskojums Peķja ceļā uz Debesu valstību (rež. Nikolajs Dostaļs), jaudīga Karena Šahnazarova A. Čehova stāsta Sestā palāta ekranizācija (Krievija šo filmu pieteica Oskaram) un dekadentiska Sergeja Solovjova melodrāma Anna Kareņina. Stilīgie kopumā saņēma četrus Ērgļus (vēl arī labākajam otrā plāna aktierim Sergejam Garmašam, labākajam scenāristam un skaņu operatoram).
Zelta ērglis par režiju tika Karenam Šahnazarovam (Sestā palāta). Kinogada labākā aktrise – Natālija Ņegoda par lomu filmā Zvaniņš, bungas (Buben, baraban), labākais aktieris – ukrainis Bogdans Stupka par Tarasa Buļbas lomu analoga nosaukuma N. Gogoļa darba ekranizācijā. Labākā otrā plāna aktrise – Ņina Usatova filmā Pops.
Krievijā pieņemts sumināt arī labāko ārzemju filmu, un 2009. gadā no trim nominantēm – Kventina Tarantino Bēdīgi slavenie mērgļi, Vudija Alena Vikija, Kristīna Barselonā un Denija Boila Graustu miljonārs – kaimiņzemes vairāk kā 600 akadēmiķi nobalsoja par pēdējo.
Gada labākā dokfilma Krievijā - Igora Maiborodas pretrunīgais darbs Rerbergs un Tarkovskis – Stalkera otra puse. Bet Konstantina Bronzita Patiesais stāsts par trim sivēntiņiem saņēma gada labākās animācijas filmas Ērgli.
Galvenos televīzijas ērglēnus miniseriālu grupā (līdz desmit sērijām) saņēma A. Ostrovska lugas Bez vainas vainīgie ekranizācija, ko režisēja klasiķis Gļebs Panfilovs, bet labāko garo seriālu – sešpadsmit daļu filma par ebreju likvidāciju II pasaules kara laikā Smagās smiltis (Tjažolij pesok).