Vēlos teikt lielu paldies KDi komandai par iespēju (27.marta KDi seansā) noskatīties lietuviešu filmu Ekskursante, kas pārsteidza ar brīnišķīgu kino kvalitāti un, protams, neizsakāmi vērtīgu vielu pārdomām.
Jāatzīst, ka filmas laikā ne uz brīdi nespēju atslēgt domāšanu un pieslēgties emocijām. Būšu pretstats tiem skatītājiem, kuri ļāvās aizkustinājumam, jo manā gadījumā aizkustinājuma vietu ieņēma jautājumi un asaru vietu – neizpratne. Visu laiku nedeva mieru jautājums – kā tā var? Kā var piespiedu kārtā izsūtīt cilvēkus, atņemot viņiem dārgāko – mājas, laiku un brīvību? Kā viena sistēma var pakļaut sev un padarīt nežēlīgus tik daudzus cilvēkus?
Nevienam jautājumam, kas radās, skatoties filmu, nespēju rast it nekādu racionālu atbildi vai izskaidrojumu. Prātā nāca vīra sacītais, ka vecmammai joprojām katru gadu 25.martā acīs ir asaras. Sibīrijā pārdzīvotajam nav iespējams tikt pāri.
Pati filma ir brīnišķīga. Obligāta skatāmviela vēstures stundās, manuprāt. Mācoties faktus, bieži vien aizmirstam, ka aiz tiem "stāv" īstu, dzīvu cilvēku likteņi. Tādā ziņā šī filma spēj sniegt daudz vairāk nekā cipari, kas jāmācās no galvas.