"Šī ir mana visu laiku vismīļākā filma un loma," tā mazliet mulsdams Venēcijas kinofestivālā presei atzina amerikāņu aktieris Mikijs Rurks, kura pašreizējā fiziskajā veidolā ir visai grūti atpazīt 80.gadu filmu — 9 ½ nedēļas, Eņģeļa sirds u.c. zvaigzni. Lielā mērā tieši Mikija Rurka fanātiskais tēlojums novecojoša, profesionāla cīkstoņa lomā atnesusi filmai Cīkstonis (The Wrestler) galveno balvu — Zelta lauvu sestdienas vakarā finišējušajā 65. Starptautiskajā Venēcijas kinofestivālā.
Amerikāņu režisora Dārena Aranofska filma Cīkstonis vēstī par cilvēciski vientuļu reslinga profesionāli, kurš, par spīti mediķu aizliegumam, izvēlas nāvi "ringā". Filma, ko Venēcijas festivāla 11 dienu ilgajā maratonā izrādīja jau pašā sacensību izskaņā, tik tiešām ir iezīmējusi triumfālu amerikāņu aktiera Mikija Rurka atgriešanos pēc ieilgušas karjeras krīzes un ļaušanās dažādām atkarībām piecpadsmit gadu garumā. Turklāt filmā nenoliedzami ir saskatāmas līdzības ar viņa paša dramatisko dzīvesstāstu un karjeras līknēm, ko aktieris negrasās noliegt.
Kaut arī pats Rurks nesaņēma godam, līdz fiziskām sāpēm nopelnīto un mežonīgiem treniņiem pelnīto balvu kā labākais aktieris, tieši viņa tēlojums nodrošināja šīs filmas uzvaru Venēcijā. Taču arī režisors Dārens Aranofskis nav iesācējs, bet gan festivālu lokos ir iecienīts talants, kura kontā ir filmas Rekviēms sapnim, Strūklaka u.c. Nav šaubu, gan šīs filmas nosaukums, gan Mikija Rurka vārds izskanēs vēl daudzkārt, arī ASV kinobalvu maratonā, kurus noslēdz Oskari nākamā gada sākumā.
Mikija Rurka "vietā" par labāko aktieri Venēcijā tika atzīts itālis Silvio Orlando par lomu filmā Džovannas tēvs (Giovanna"s Father), aizkustinošā vēstījumā par tēva apmātību — mīlestību pret savu vienīgo meitu, kura izcieš sodu par slepkavību. Balvu kā labākā aktrise saņēma francūziete Dominika Blāna par lomu franču filmā Cita — stāstā par pusmūža sievietes vientulības un greizsirdības pieredzi (L"Autre/The Other One). Francijā populārā aktrise Dominika Blāna 2005.gadā kā režisore ir veidojusi filmu par Sandru Kalnieti.
Arī šis Venēcijas festivāls apliecināja krievu kino potenciālu — Sudraba lauvu par labāko režiju saņēma krievu režisors Aleksejs Germans juniors par filmu Papīra karavīrs (Paper Soldier) — sirreālu, traģikomisku skatījumu uz 60.gadu kino stilistiku un tās paaudzes ideāliem, kas gatavoja pirmā cilvēka lidojumu kosmosā. Ar balvu tika novērtēts arī šīs filmas operatoru Ališera Khamidhodaeva un Maksima Drozdova darbs.
Īpašo žūrijas balvu un balvu par labāko scenāriju saņēma Etiopijas filmas Teza veidotāji.
Festivāls, kura programma presi mudināja sūdzēties par brēcošu viduvējību, galu galā izsijāja pērles — gan amerikāņu Cīkstoni, gan krievu Papīra kareivi, un arī apliecināja cieņu ģeogrāfiskajai eksotikai, novērtējot Etiopijā tapušo intelektuālo drāmu Teza.