Uz Maskavu, uz kino!
Šonedēļ Maskavā darbu sāks 36.starptautiskais kinofestivāls
19.jūnijā startē Maskavas starptautiskais kinofestivāls, pēc kārtas trīsdesmitais. Tas ilgs līdz 28.jūnijam, kad žūrija leģendārās norvēģu aktrises, Ingmara Bergmana filmu kanoniskās sejas Līvas Ulmanes vadībā arī pasludinās Svētā Georgija balvas ieguvējus.
Leģendārā skandināvu aktrise Līva Ulmane pirmo reizi nofilmējās pie Ingmara Bergmana filmā Persona - 1966. gadā, pēcāk tēloja/dzīvoja vēl deviņās zviedru skarbā ģēnija filmās, ieskaitot tādus šedevrus kā Čuksti un kliedziens, Laulības dzīves ainas, Rudens sonāte. Par lomu Bergmana filmā Seja pret seju Ulmani nominēja Oskaram. Aktrise ne reizi vien ir sēdusies arī režisores krēslā - pēc Bergmana scenārijiem tapušas divas filmas (Privātās grēksūdzes, Neuzticīgā). Ulmane sarakstījusi arī vairākās grāmatas - gan memuāru literatūru, gan daiļprozu. Un vairākkārt bijusi nozīmīgu starptautisku kinofestivālu žūrijās - 1978.gadā Kannās bija žūrijas locekle, bet 2001. - tās priekšsēdētāja. 1984.gadā viņa vadīja Berlīnes festivāla žūrijas darbu.
Maskavas kinofestivāla pamatkonkursā piedalās 16 filmu no 16 valstīm. Festivāls, kā uzsver programmu direktore somiete Kirsi Tukalainena: "Patīkami atšķiras no citiem nozīmīgiem kinoforumiem ar to, ka nedzenas pēc slaveniem vārdiem, izcilu režisoru darbu koncentrācijas, bet kurus beigās nākas atstāt bešā, kas nav īpaši tālredzīgi. Maskavas skatē uzsvars likts uz svaigu un drīzāk nezināmu kino, lai arī, protams, netrūkst kinovidē labi pazīstamu režisoru darbi - kā amerikāņu režisora Toma Makartija Apmeklētājs vai slavenā ungāra Pētera Bačo tikko pabeigtā filma Gandrīz jaunava, krieva Sergeja Ovčarova Dārzs, Romana Balajana Paradīzes putni pārstāv Ukrainu, ir interesantas filmas no Izraēlas, Spānijas, Itālijas, Bulgārijas, Īslandes, Albānijas, Šveices, Irānas, Ķīnas, Francijas, Azerbaidžānas un Vācijas."
Iespējams, par interesantāko kinomīlētājiem kļūs amerikāņu "neatkarīgā kino" ciltstēva Džona Kasavītisa veidoto filmu plaša retrospekcija, kāda Maskavā notiek pirmo reizi (vairākas šī unikālā eksistenciālo ikdienas šausmu portretētāja filmas Latvijas skatītājiem piedāvāja pērnajā Baltijas pērlē). Bet īpašu pārsteigumu festivāla apmeklētājiem un viesiem sola filmu programma Sociālistiskais avangards, kā arī retrospekcija, veltīta krievu kino jubilejai - šogad aprit simt gadu, kopš šīs valsts teritorijā uzņemti pirmie filmu kadri. Kā zināms, pasaulē pirmais kinoseanss notika pirms 112 gadiem - brāļu Limjēru pirmo dokfilmu Vilciena pienākšana redzēja 30 laimīgie jau 1897. gadā Parīzē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.