Ekrāna dokumenti, ko no šodienas piedāvā kinoteātris K.Suns un Baltijas jūras reģiona filmu forums ar simbolisko, leģendārās Jura Podnieka filmas Vai viegli būt jaunam? nosaukumā asociēto frāzi Vai viegli būt citādam?, spēj uzrunāt katru cilvēku. Jo katrs mēs visdažādākajās, arī gluži neparedzamās dzīves izvēļu situācijās mēdzam izrādīties tas "citādais", atšķirīgais, svešais, nav nemaz jābūt, nu, nezinu, ar dzīvību riskējošam žurnālistam planētas karstajos punktos, piederīgam kādai no daudzveidīgo seksuālo mazākumu grupām vai šķietamam egoistam — nonkonformistiskam māksliniekam, kas ar saviem darbiem izvēlējies autsaidera likteni, jo neierakstās laikmeta atspoguļošanas ierastajos rāmjos. Un tās ir tikai "tradicionālākās", ejošākās no tēmām, ko piedāvā foruma 11 dokumentālo filmu programma (filmas K.Suņa seansos skatāmas no 3. līdz 7.septembrim). Foruma centrālais notikums tieši profesionāļiem, bez šaubām, ir filmu projektu tirgus, kura uzdevums ir palīdzēt šī kino žanra veidotājiem atrast līdzfinansējumu topošajiem projektiem. Tādēļ uz forumu aicināti gandrīz divdesmit Eiropas vadošo televīziju un filmu atbalsta fondu pārstāvju.
Taču arī kinomīļiem Baltijas dokumentālo filmu forums ir viena no vērtīgākajām Latvijas kinodzīves tradīcijām — mākslinieciskās prakses un jaunu iespaidu, citas/citādas pieredzes telpa, iemesls diskusijai par pasauli un cilvēku dzīvi tajā — šeit un tagad. Programmu Vai viegli būt citādam? veido filmas, kas tapušas pēdējo divu gadu laikā un savas aktuālās sociālās un politiskās tematikas dēļ izraisījušas ievērības cienīgu rezonansi pasaulē, filmas, kurās caur atsevišķu cilvēku likteņstāstiem skan aicinājums domāt par plašāku sociālo, vēsturisko, politisko kontekstu, kā arī par katra indivīda iespējām ietekmēt gan savu paša dzīvi, gan svarīgus vēsturiskos procesus — vienvārdsakot, nepalikt malā stāvētājam un uzņemties atbildību.
Kā, iespējams, pašu "karstāko" filmu varu minēt Šveices režisora Ērika Bergkrauta Vēstuli Annai (Šveice, Vācija, 2008) — tā vēsta par ārkārtā spēcīgu, traģisku personību — krievu žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti Annu Poļitkovsku, kuras slepkavība kļuva par vēl vienu zārka naglu fašizējošajam Putina režīmam Krievijā (starp citu, šīs konsekvences — civilizētās pasaules gļēvuma dēļ joprojām nenosodīta Krievijas oficiālā politiskā terora — turpinājums loģiski ir arī Gruzijā notikušais). Arī Baltkrievijā būt par neatkarīgo žurnālistu nozīmē riskēt ar dzīvību — par to stāsta baltkrievu režisora Aļeha Daškēviča filma Žurnālisti (Baltkrievija, 2008) un kaimiņu, poļu režisora Miroslava Dembinska filma Mūzikas partizāni (Polija, 2007), kas fiksē Baltkrievijas rokmūziķu "politisko temperatūru" — mūzika kā protesta forma, paužot savu attieksmi pret diktatorisko režīmu Baltkrievijā.
Filma Neredzīgā mīlestība (rež. Jurajs Lehotskis, Slovākija, 2008) vēsta par cilvēkiem, kuri, spītējot aklumam, spēj redzēt ar sirdi un būt dzīvē laimīgi. Dziļš, personisks skatījums spēj uzrunāt un samierināt pat vissīvākos pretiniekus, ir pārliecināta amerikāņu režisore Sintija Veida, kas filmā Īpašums (Freeheld, ASV, 2007) pēta jautājumu par homoseksuālu pāru kopdzīves juridisko statusu. Tieši šī filma 2008.gadā ieguva ASV Kinoakadēmijas Oskaru kā gada labākā īsmetrāžas dokfilma. Žēl, ka mūsu režisors Kaspars Goba nav paspējis pabeigt savu filmu—pētījumu par šo t.s. seksminoritāšu situāciju Latvijā — būtu, ko salīdzināt. Latviju programmā pārstāvēs divas filmas par ievērības cienīgām vēsturiskām personībām: Krievijā radījušo, Krievijā noslaktēto mākslinieku Gustavu Kluci filmā Nepareizais latvietis (rež. Pēteris Krilovs, Latvija, 2008) un "dzīves mākslinieci" Irīnu Piļki — sīkstu sievieti, kura savu pārbaudījumiem bagāto mūžu spēj lūkot ar dzirkstoša humora skatu (Čiža acīm, 2007, rež. Edmunds Jansons). Turklāt izaicinoša ir abu Latvijas filmu mākslinieciskā forma (kompjūtertehnoloģijas ļauj "atdzīvināt" Kluča revolucionārās mākslas objektus, bet Čižis skatās absurdi traģisko padomjlaiku dzīvi kā fantasmagorisku multfilmu).
Poļu režisors Kšištofs Kopčinskis savā debijas filmā Akmens klusēšana (Polija, ASV, 2007) pēta šokējošu notikumu Afganistānā, kur kāda 29 gadus vecā sieviete par laulības pārkāpšanu tika līdz nāvei nomētāta ar akmeņiem. Provokatīva ir tālākā filma viešņa — jaunzēlandiešu režisores Petras Bretkellijas stāsts Māksliniece un Sudānas dvīņi (2007). Tās galvenā varone ir slavenā mūsdienu māksliniece Vanesa Bīkrofta, kura vēlas adoptēt divus Sudānā dzimušus dvīnīšus, lai īstenotu savas mākslinieciskās un arī egoistiskās ambīcijas.
Pēc seansiem būs iespēja tikties ar vairāku filmu režisoriem (foruma viesi būs filmas Žurnālisti režisors Aļehs Daškēvičs un producente Volha Nikalaičika, filmas Vēstule Annai režisors un producents Ēriks Bergkrauts, filmas Akmens klusēšana režisors Kšištofs Kopčinskis). Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar tulkojumu latviešu valodā. Biļetes cena Ls 2,10.