Zodiaks

Pats režisors kulta rakstnieka Čaka Palanjuka romāna Cīņu klubs ekranizāciju komentējis kā "kino par ideju" (rezumējot desmitgades izcilāko filmu sarakstu, britu Total Film gan piebilst — absolūti slimu ideju), ar to acīmredzot domādams ideju par vienīgo iespēju iedarboties uz merkantilā mietpilsonībā un mantu kultā iegrimušo rietumu civilizāciju ar baismīgu provokāciju palīdzību.Laiks ir pierādījis, ka Finčera filmā proklamētās anarhistu idejas, lai, piemēram, ziepes vārītu no cilvēku taukiem, nav nemaz tālu no realitātes: Itālijas ekspremjerministra Silvio Berluskoni liposakcijas procedūras laikā atsūktie tauki ir laisti apgrozījumā — kāds itāļu mākslinieks līdzīgi Endija Vorhola ikonizētajai Campbells tomātu zupas bundžiņai izmantojis Berluskoni taukus savam mākslas darbam, un tas jau pārdots anonīmam pircējam E–bay izsolē par 240 000 dolāriem.Tādēļ svaigākā Finčera filma Zodiaks/Zodiac atkal nāk laikā kā pravieša vēsts gluži no debesīm. Tā stāsta par virkni reālu pusaudžu slepkavību un par maniaku, kurš ilgstoši terorizē Sanfrancisko iedzīvotājus un kriminālistikas ekspertus, pēc kārtējā asinsdarba virtuozi maskēdamies ar simbolisko segvārdu Zodiaks, nosūtīdams mīklu—rēbusu gan ar nākamajiem upuriem, gan savu morālo ziņojumu. Psiholoģiskais terors, novests līdz izsmalcinātas intelektuālas spēles līmenim. Turpinot analoģiju, izsmalcinātais slepkava (–as?) apgāž tēzi par "ģēniju un ļaunumu kā nesavienojamām vērtībām" (Puškins, citāts no īslugas Mocarts un Saljēri). Izsmalcināts, lielisks prāts šoreiz "dzemdē saprāta briesmoņus", un arī Finčera filmas drūmā, smacīgi karstā, brīžiem klaustrofobiskā atmosfēra liek atcerēties spāņu dižgaru Fransisko Goiju, kuram pieder šie vārdi. Taču Finčers, vienlaikus būdams psihotrillera žanra lietpratējs, aprāda, ka vienam ar ļaunumu slimam prātam pretī var likt otru — pozitīvi slimu prātu. Tieši šāds — ķerts uz rēbusu, krustvārdu mīklu un cita veida intelekta spēļu risināšanu — ir Zodiaka, slepkavas maniaka pretinieks, dīvainais jauneklis, ko tēlo ne mazāk savdabīgas un diskrētas harismas īpašnieks Džeiks Gilenhols. Aktieris, kuru daudzi tagad pazīst pēc pirmā "geju vesterna" — oskarotā Kuprainā kalna, bet kurš savu arvien kalnupejošo karjeru aizsāka 2001.gadā ar savdabīga vienpatņa lomu kritiķu un publikas iemīļotajā Ričarda Kellija filmā Donijs Darko (nejaukt ar Doniju Brasko, kur ne mazāk spoži darbojās Džonijs Deps un Als Pačīno). Filmā, kuras linčiskā sirreālisma atmosfēra kopā ar sirsnīgu līdzpārdzīvojumu raisošo Gilenhola brāli — trusīti Doniju, šķiet, pa tiešo ir pārceļojusi tagad uz Deivida Finčera meistarstiķi Zodiaks. Filma, kas jāredz!