Kalvīša pēdējo dienu rīcībā iezīmējas daudz jo daudz populisma un politiskā opurtūnisma. Premjers ilgi jo ilgi klusēja par inflāciju un te pēkšņi pagājušajā nedēļā viņš paziņoja par ļoti „nopietniem pasākumiem“ inflācijas apkarošanai. Mēnešiem ilgi premjers visus mierināja, stāstot par mūsu valsts ātrajiem attīstības tempiem, kušināja tos, kuri brīdināja par augstās inflācijas bīstamo raksturu.
Tagad Kalvītis visai kaismīgi ir uzsācis cīņu ar KNAB un Alekseju Loskutovu, jo esot atklājušās būtiskas nelikumības. Cīņas scenārijs līdzīgs kā cīņai ar inflāciju—vairākus mēnešus (kopš jūnija) premjers noteikti zināja par Valsts kontroles atzinumu KNAB izdevumu lietā, bet gaidīja. Ko gaidīja, tas ir cits jautājums. Iespējams, brīdi, kurā varētu izdevīgi uzbrukt KNAB un Loskutovam.
Premjers demonstrē zināmu liekulību, jo tad, kad tiek ierosināts kāda pārbaude vai kriminālprocess pret viņa paša bandas, ai piedodiet, koalīcijas biedriem, Kalvītis izsakās ļoti izvairīgi. Gadījumā ar Loskutovu, Kalvītis jau pirms ģenerālprokurora vadītās komisijas lēmuma skaidri pauž savu vēlmi atbrīvoties no Loskutova. Tādi dubulti standarti—pret politiskajiem līdzgaitniekiem - vieni, pret nemīlamiem ierēdņiem - otri.
Aigars Kalvītis sāk līdzināties dusmīgam Latīņamerikas diktatoram, kurš katru problēmu izmanto nevis, lai to risinātu, bet lai celtu savu popularitāti un demonstrētu „izlēmību.“ Valstij ir vajadzīga reāla cīņa ar inflāciju un reāla palīdzība KNAB cīņai ar korupciju, nevis pseidodarbības, kuras nav nekas vairāk par „bargu“ retoriku.