Ar kādām sajūtām gaidāt Latvijas pievienošanās ES piecu gadu jubileju 1.maijā?

Esmu ļoti apmierināts,ka esam ES !!! Viedokļi ir dažādi,bet viens ir skaidrs,vieni neesam dzīvotāji!!Mums letiņiem ir savi iekšējie kašķi,savu labuma ņēmēji un galīgi nav skaidrības,ko darīt....kādu ceļu iet???Tāpēc mums vajag kungus,kas to pateiks....skumīgi.Tā bija Maskavas laikā,kad no Baltijas mēs pīkstējām klusāk un ļāvāmies .........?!Šodien atkal neesam aiz sava lepnuma,vai stulbuma spējuši prasīt,kas mums pienākas.Leiši un Estiņi varēja un var paprasīt un kā redzam dzīvo labāk?Mostamies !!!!!!!!!!!!!!!Nevajag gausties par norādījumiem,bet skaidri zināt,ko vēlamies un uz to iet !!

Redz, jau ar to vien, ka atkal muļķības runājiet par cukurfabriku likteni (taču palasiet lūdzu par cukura ražošanas reformu) jau pierāda, ka roza viedoklis ir daudz adekvātāks. Mūsu uzņēmēji izteica savu viedokli! Un ja kaut kādā mērā iedomājies, ka mūsu pašu bāleliņi šeit Latvijā pieņem daudz pārredzamāk lēmumus, tad es vienkārši esmu sajūsmā par jūsu naivumu! Dzīve ir un būs kompromisi un samierināšanās.

Ar sajūsmu!!!

mani aizkustināja tavs naivums frāzē: "Ļoti daudzi normatīvie akti tiek publicēti green paper formā ES iedzīvotāju viedokļa saņemšanai ES mājaslapā..." Man jautājums nu un, ka tiek publicēti? ES iedzīvotāji šos "normatīvos aktus" kaut kā var ietekmēt? Jebšu viņiem pietiek ar viedokļa izteikšanu? Nu, mēs arī varējām izteikt viedokli par cukurfabriku likvidēšanu, un ko? Da neko, ar viedokli var iet uz tualeti. Nākamais - demagoģija par ierēdņu skaitu ( nez kādā sakarībā, jo eiropas milzīgo birkokrātisko aparātu es aizmirsu pieminēt) tu jau nosauci tikai Eiropas komisijas ierēdņu skaitu, bet aizmirsi milzīgo un pēc būtības bezjēdzīgo parlamentu, padomi un citas struktūrvienības. Un, pat, ja Latvijā būtu iespējams izlasīt, ko tās 3000 slēgtās darba grupas tur samurgojušas, tad nekāda iespēja ietekmēt šos "normatīvos aktus" Latvijai nav.

žēl, ka nevaram padiskutēt. Ar tā saucamo "ārvalstu palīdzību" tu acīmredzami domāji to, ka Latvijai "laipni" tika aizdota nauda uz procentiem. Es šo netikumu - kredītus uz procentiem nodēvēt par "nesavtīgu palīdzību no ārvalstīm" esmu ievērojis. Nav un neeksistē nekāda palīdzība no ārvalstīm - viss ir neatdodami aizņēmumi ( sevišķi pēdējais). Pat ES struktūrfondu "bezmaksas" nauda ir shēma ar obligātu ielīšanu parādā bankai un nonākšanu bankas totālā atkarībā un kontrolē ar visu savu "eiropas naudu, lietuvieši jau atsakās no šīs "bezmaksas naudas" apgūšanas). Pie tam, tev tika skaidri norādīts uz importa - eksporta apmēriem un tika pajautāts - kurš tur kuru stutē? Paskatoties uz šo rādītāju kļūst skaidra mūsu sūtība ES - mēs esam tas atvērtais tirgus, kas nodrošina viņu ražotājiem darba vietas un algas, pašiem mums ekonomikas reālais sektors tika iznīcināts ar direktīvām un "rekomendācijām", priekš muļķiem to sauca svešvārdā: "restrukturizācija", lai vairākums nesaprastu ko tas īsti nozīmē, bet tāpat tak saprata, kas tas nozīmē likvidācija, iznīcināšana, nojaukšana. Par ES "demokrātisko" parlamentu, komisijām un lobijiem, būšu tiešs - tur ir milzīga korupcija, tikai to sauc par lobēšanu nevis tik nesmukā vārdā kā kukuļošana, fui, tā tak nedrīkst. A viss notiek vienkārši - lielāko ES uzņēmumu pārstāvji kukuļo ES ierēdņus, lai tiktu pieņemti viņu uzņēmumiem labvēlīgi lēmumi, spilgts piemērs ir Danske suqar, kas pārņēma Latvijas cukurfabriku zīmolus un kvotas, es domāju, noorganizēt "rekomendāciju" Latvijai cukura nozarē, bija tīri vienkārši, vēl vairāk, ja kompensāciju varēja izmaksāt nevis no savas, bet no ES nodokļu maksātāju naudas. Tā, ka es gaidu ES "svētkus" kā melno dienu, kad Latvija kārtējo reizi de facto un de jure zaudēja savu neatkarību.

Nevarētu teikt, ka man būtu kaut kādas īpašas jubilejas izjūtas un ar šo gadskārtu saistītas sajūtas. Esmu ļoti apmierināts ar to, ka Latvija ir ES sastāvā. Plusu, manuprāt, ir daudz vairāk kā mīnusu. Nespēju iedomāties neko, kas Latvijas iedzīvotāju dzīvē varētu būt labāks, ja Latvija ES nebūtu iestājusies.

Vai Jūs arī ziniet, cik LV iemaksā dalības maksu gadā ES budzetā? 2008. gadā -153,5 milj. latu Savukārt ārvalstu palīdzība: 2005.gadā ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi sastādīja 249,0 milj. latu, 2006.gadā – 264,3 milj. latu, bet 2007.gadā – 450,38 milj. latu Avots: <a

Dienas jautājums jau ir par sajūtām, bet ko nu par to. Piedodiet par garo vēstījumu, bet būšu precīga,ja nu kāds arī izlasīs līdz beigām. Konkrētas zinašanas ir visa pamatā, tādēļ iesaku nevis citēt, bet iepazīties ar procedūrām, mācīties un saprast kā tieši katrs varam ietekmēt kaut ko. Te arī atbilde, ja Latvijas pilsonis un ierēdnis zinatu savus pienākumus un tiesības, tad visa šī diskusija šeit kopumā būtu daudz īsāka. Savādi gan, bet izskatās, ka uz populismu un saukļiem vien turamies, gluzi kā vecajos labajos laikos. Arī tad neviens Brežņeva grāmatas nelasīja, bet citātus gan skolā prata atstāstīt, vai arī iztika bez citātiem, derēja jebkurš sauklis,jo diez vai arī skolotāji bija lasījuši. Skumji... Bet nu nevaru paklusēt gan. Tad nu pastāstīšu,ko es zinu par šīm procedūrām dažos teikumos. Neizaicinu uz diskusiju un un tuvākajās dienās arī nelasīšu nākamos kometārus,jo nebūs tāda iespēja. 1) Komisijai nav tiesibas pieņemt normativos aktus, izņemot kādus tieši deleģētos. Līdzīgi kā neviena ministrija Latvijā nepieņem MK noteikumus un likumus. Komisija izstradā, savukart Padome vai Padome un Parlaments kopīgi pieņem 2) Eiropas Komisija sastāv no 27 valstu pilsoņiem - 27 valstu pārstāvētiem ierēdņiem un 27 valstu nacionālajiem ekspertiem. Tieši tas pats ir Padomē un Parlamentā. Daudzas valstis ir nelielas un pārstāvniecība ir Padomē un Parlamentā ir ar mazāku balsu skaitu kā lielajām valstīm. Tie nav nekādi mistiskie birokrāti Briselē. Normatīvos aktus izstrādā dažādu tautību, interešu, pieredzes cilvēki, daudzi no tiem tiek izrunāti ar Eiropas uzņēmēju asociācijām - trade federations 3) Ir tādas padomdevēj iestādes kā Reģionu komiteja (tajā darbojas arī LV pilsētu, lauku rajonu deputāti, piemēram Ogres domes, Liepājas, Ventspils, Mālpils,Rīga, Sigulda...<a un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (piemēram V.Gavrilovs). Šie cilvēki saņem normatīvos aktus, tātad ir ar iespēju izteikt viedokli par jebkuriem virsraktos minētajiem jautājumiem, vēl pirms galīgajiem balsojumiem. Viniem ir regulāras visu valstu pārstāvju sanāksmes Briselē. Tādēļ ir svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti arī pašvaldībās un tālak tiek deleģēti darbam Briselē, kas pārstāv arodbiedrības utt, jo arī tā ir iespēja izteikt viedokli un ietekmēt. 4) Ļoti daudzi normatīvie akti tiek publicēti "green paper" formā ES iedzīvotāju viedokļu saņemšanai ESmājas lapā. 5) Un starp citu, LV Civildienestā 2008 gadā bija gandrīz 15 000 ierēdņi uz 2,3 mlj iedzīvotāju, kamēr EK (ieskaitot visus tulkus 23 valsts valodām) ap 20 000 (uz 493 mlj iedzivotāju). Tad katru normatīvo katru Latvijā būtu iespējams izlasīt vairākas reizes pirms pieņemšanas. Nu tā vismaz loģiski šķiet. Būtībā jau šī droši vien nav īstā vieta, bet pievienojos visiem, kas mācās visas dzīves garumā. Ne tikai no grāmatām, bet arī no pieredzes un kļūdām, savām un svešām. Un priecājas, ja kāds pastāsta, ko vēl neizzinātu.

par lēmumu pieņemšanu ES parlamentā reālie fakti: "Ikreiz uzticot jaunu lēmumu pieņemšanu Briselei, mēs arī aizvirzām lēmumus prom no vēlētājiem un nacionālajiem parlamentiem, tos uzticot ierēdņiem un lobijiem – mēs novirzām lēmumu pieņemšanu no likumdevējvaras izpildvarai. 85 procenti visu Eiropas Savienības likumu tiek pieņemti 300 slēgtās Eiropas Savienības Ministru padomes darba grupās. Tikai 15 procentos no šiem lēmumiem piedalās paši ministri un tā kā arī tad viņu runas sagatavo ierēdņi, tikai daži ministri patiesībā zina, par ko viņi savas valsts vārdā tad balso. ES likumi tiek sagatavoti trīs tūkstošos slēgtu darba grupu Eiropas Komisijā – institūcijā, ko ES dalībvalstu pilsoņi neievēl tiešās vēlēšanās. Komisijai ir monopols ierosināt likumus. Par vairumu likumu Komisija izlemj pati. 2005. gadā Komisija ne par vienu lēmumu nelēma balsojot, lai gan tika pieņemti 2500 lēmumi rakstiskā veidā. Tas nozīmē, ka lielāko daļu lēmumu Komisijas ierēdņi izlemj kopā ar ierēdņiem no dalībvalstīm. Izņēmums ir Eiropas Parlamenta iesaistīšanās ar līdzlemšanas procedūras (co-decision angļu val.) palīdzību – 2005. gadā no kopumā 3124 pieņemtajiem likumdošanas aktiem tikai 57 gadījumos ES pilsoņu vēlētajam Eiropas Parlamentam bija iespējams ietekmēt to pieņemšanu. " par ko mēs vispār te runājam? par kādu demokrātiju?

reālie fakti: "2003. gada aprīlī ārlietu ministre Sandra Kalniete, ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš (piemēram, 19. aprīlī raidījumā „Nedēļa”), Eiropas Kustības vadītājs Ainārs Dimants un citi paziņoja, ka paredzamais Latvijas ieguvums no eirofondiem 2004. -2006. gadā būšot 1,6 miljardi eiro. Tātad Latvijas sabiedrībai, aicinot balsot par ES, visā nopietnībā tika solīti ap 1,12 miljardi latu trīs gadu laikā. Oficiālajā lapā www.esfondi.lv par eirofondu apguves statusu uzzinām sekojošo: Uz 2007. gada 31. decembri Latvija no EK bija saņēmusi 252,7 miljonus latu no struktūrfondiem un (01.01.2000. – 30.09.2006.) 277,5 miljonus latu no Kohēzijas fonda. Tātad ap 530,2 miljoni latu, ieskaitot Kohēzijas fondu pat no 2000. gada sākuma. Sandra Kalniete, Māris Riekstiņš, Ainārs Dimants solīja vismaz divas reizes vairāk. Turklāt pirmsreferenduma aģitācijas karstumā „aiz kadra” palika Latvijas dalības maksa ES. 2004. - 2006. gados Latvija iemaksāja ES budžetā 249,4 miljonus latu. Tātad reālais ieguvums no ES fondiem bija nevis solītie 1,12 miljardi latu trīs gados, bet nepilni 100 miljoni latu gadā (šāda summa mazāka par trešdaļu no Latvijas šāgada militārajiem izdevumiem). Vai kāds no solītājiem ir atkāpies no amata, uzņēmies atbildību, aizgājis no politikas? Kalnietes kundze ir aizgājusi tikai no „Jaunā Laika” un tagad solīs no Demokrātiski Patriotiskās partijas tribīnes. Māris Riekstiņš iestājies Tautas partijā un kļuvis par ārlietu ministru. Zinot, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijas imports no ES bija 14,5 miljardi latu (eksports uz ES 7,7 ), rodas divi jautājumi. Pirmais: kurš kuram patiesībā dod naudu? Un otrais: vai no Latvijas valsts budžeta algotie solītāji vispār atbild par to, ko runā? " Ak saki jel, studiju teicamniek, ko mums tam ES atmaksāt, ja mēs tā īsti neko neesam saņēmuši?

Šorīt gribējās čurāt (jutu, ka gribas). Vai tam kāds sakars ar EU, nejutu un nesapratu. Varbūt, ka bija...

Vienu lielu,lielu SCHEISE!!!!!

P.S. Izstāties var, tikai tad būtu jāatmaksā lielas summas ES budžetā, ko Latvija saņēmusi

Nav ko te biedēt cilvēkus "mums Eiropa to atņēma", "mēs izcīnijām" utt. Kurš no komentētājiem vispār zin, kā notiek lēmumu pieņemšana ES institūcijās- Padomē, Komisijā, Parlamentā? Uz rokas pirkstiem skaitāmi. "Eiropa" nav kaut kāds monstrs tālu aiz meža, kas mums diktē, ko darīt. Tas, ka ļoti daudz gadījumos Latvijas intereses ir vāji pārstāvētas, ir cita lieta. Parasti nav ko aizsūtīt uz visām sanāksmēm un darba grupām, tāpēc arī rezultāts švaks. Plus par maz tiek aizstāvēts savs viedoklis, ļoti bieži piekāpjoties citām DV, vai arī mums nav sava viedokļa. Dzīvojam uz tiem nosacījumiem, kas ir iestāšanās līgumā, kas Latvijai daudzos punktos ir neizdevīgs.

izstāšanās procedūru jebkurš jurists jums varētu paskaidrot - šodien tas notiktu līdzīgi principam, kā iestāšanās - tieši tā - referendums un visu saistību nodošana. Es jums nenovēlu dzīvi, kāda tā bija pēc 2.Pasaules kara - nepierunājiet sev un mums citiem šādu nelaimi!