Paraksti tiek vākti par sekojošu Pensiju likuma pārejas noteikumu redakciju:
Grozījums likumā “Par valsts pensijām”
Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.; 2006, 24.nr.) šādu grozījumu:
Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā:
“34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:
1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, — 3,0;
2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, — 3,5;
3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, — 4,0;
4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, — 4,5.”
Tas nozīmē, ka pensijas apmērs būs atkarīgs gan no sociālajām iemaksām, kā rakstīts likumā, gan darba stāža. Godmanis melo, ka tās būs vienādas. Godmanis grib sarīdīt vienu pret otru tos pensionārus, kuri dzīvo zem iztikas minimuma un tos, kuru pensijas ir lielākas.
Sociālā nodrošinājuma pabalsts šobrīd ir 45 lati mēnesī.
Tas nozīmē, ka piemērojot šos koeficientus, trūcīgākajiem pensionāriem pensija
būs vismaz 135 lati, bet tiem, kuru darba stāžs ir vismaz 31 gads, tā būs
vismaz 180 lati. Papildus tam, būs spēkā arī tās piemaksas par darba stāžu, kuras ir noteiktas likumā. Bet neviena pensija nebūs zemāka par iztikas minimumu, lai cilvēki nenomirtu badā apstākļos, kad Godmaņa inflācija nu jau ir 16,8 procenti gadā, un pensionāriem tā ir vēl augstāka, jo viņu patēriņa grozā ietilpstošā pārtika, komunālie maksājumi, maksājumi par siltumu un elektroenerģiju ir sadārdzinājušies vēl straujāk.
Sociālā budžeta 300 miljoni šobrīd tiek tērēti pamatbudžeta tēriņiem. Un tas ir netaisnīgi attiecībā pret cilvēkiem, kuru pensijai būtu jābūt atkarīgai no sociālā nodokļa iemaksām. Tieši Godmaņa valdība atņem stimulus maksāt nodokļus, jo šīs sociālās iemaksas tiek nevis izmaksātas pensijās, bet bezjēdzīgi notērētas viņa partijas biedra Šlesera pirkumos, uz kuriem Valsts Kontrole vairakkārt norādījusi, tiek notrallināta kādas ministres dzimšanas dienas svinībām, tiek notērēta ministres Purnes aģitācijas braucienos.
Atbilde meliem var būt tikai viena – stingra un konsekventa rīcība. Paraksts par pensiju likuma grozījumiem!