Tas mani skumdināja. Es nemēģinu apgalvot, ka spēki, kas neietilpst šajā, nu jau vairākuma koalīcijā, nestu mums īsteno un skaidro gaismu, bet tomēr tie spētu kaut cik atšķaidīt smārdu, ko nes TP, LPP un ZZS.
Savā bezpalīdzībā sēžot virtuvē, es sapratu, ka esam atpakaļ padomjlaiku “virtuvēs,” kurās “inteliģence” sēdēja malkojot "importa Ceilonas tēju" un lamāja padomju sistēmu, neko tāpat sabiedrībā un valstī nespējot mainīt. Gluži tāpat atkal liela sabiedrības daļa sēž savās virtuvēs un ēdamistabās, lamājot pastāvošo valsts nozagšanu, administratīvo resursu izmantošanu, oligarhu virsvaru un politiķu nekompetenci, bet tāpat dodas un nobalso par vecajiem padomju nomenklatūristiem, kas tagad ietērpušies oligarhu spēkā (ZZS). Domāju, ka daudziem cilvēkiem iekšā gruzd bezpalīdzība ietekmēt politiskos notikumus valstī un tāpēc sestdien viņi vai nu palika mājās, neaizejot vēlēt, vai aizgāja un iemeta tukšu aploksni, vai nobalsoja par tiem pašiem “vecajiem,” saprotot—tāpat jau nekas nemainīsies.
Mēs sēžam savās “virtuvēs” un lamājam valsti. Izskatās, ka 20 gadus atstatus no padomjlaiku “virtuvēm” mēs nekur tālāk neesam tikuši, esam turpat—savās “virtuvēs.”