gados tapušās klusās dabas un figuratīvie darbi. Īpaša uzmanība veltīta Amerikas, tās arhitektūras un dinamikas ietekmei uz Fernāra Ležē daiļradi, izceļot pēdējo posmu (no 1940. līdz 1945. gadam). Vienlaikus atklāti arī Ležē mākslas atstātie spēcīgie impulsi amerikāņu Roja Lihtenšteina, Roberta Raušenberga u.c. darbos.1982. gadā galeristi Ernsts un Hilda Beileri nodibināja savu apjomīgo modernās mākslas kolekciju, transformējot to Beileru fondā (Fondation Beyeler). Pirmā publiskā fonda skate notika 1989. gadā Madridē, "Centro de Arte Reina Sofia". Fonda pašreizējais direktors ir kādreizējais "Art Basel" vadītājs Sems Kellers, un Fernāra Ležē darbu retropekcijas atklāšana teju vienlaikus ar šīgada "Art Basel", protams, nav nejaušība. Fonda pastāvīgajā kolekcijā atrodami vairāki Ležē darbi, taču šobrīd skatāmā izstāde ir koncentrēta retrospekcija, kas sniedz pārskatu pār būtiskākajiem šī franču mākslinieka daiļrades posmiem laikā no 1912. līdz 1955. gadam. Matisa, Braka un Apolinēra laikabiedrs pazīstams kā viens no spilgtākajiem kubisma un konstruktīvisma virzienu pārstāvjiem, viņu min arī kā vienu no reklāmas plakāta radītājiem. Līdzīgi daudziem saviem vienaudžiem mākslā, arī Ležē bija pārliecināts komunists.
Raksts tapis sadarbībā ar: