Janvāra beigās izskanēja ziņa, ka Latvijā radītā mūzikas izglītības platforma Solfeg.io Pasaules izglītības jaunuzņēmumu balvas konkursā (Global Education Startup Awards jeb GESAwards) atzīta par gada labāko izglītības tehnoloģiju risinājumu. Līdz ar atzinību uzņēmums saņēmis 20 000 ASV dolāru balvu Solfeg.io tehnoloģiskās infrastruktūras attīstībai. Lietotnes līdzdibinātājs un izpilddirektors Toms Gāle uzsver, ka šī apbalvojuma saņemšana ir nozīmīgs notikums ne tikai Solfeg.io un Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmai, bet arī mūzikas industrijai kopumā. Viņa pārliecība ir, ka "mūzikai, līdzīgi kā sportam, vajadzētu kļūt par kaut ko tādu, ko cilvēki dara regulāri un ikdienā". Konkursā bija pieteikušies vairāk nekā 8000 jaunuzņēmumu no 135 valstīm. Finālā, kas notika izglītības izstādes Bett laikā Londonā, iekļuva 21 uzņēmums. Solfeg.io konkursā pārstāvēja Skandināvijas un Baltijas reģionu. Šo iespēju jaunuzņēmums ieguva, uzvarot konkursa pusfinālā, kas notika Eiropas tehnoloģiju konferencē Slush.
Savā mājaslapā gale.lv Toms Gāle sevi piesaka kā uzņēmēju un treneri. Pēc intervijas gribas pievienot vēl vienu vārdu – ideālists. Mērķtiecīgs un pašdisciplinēts ideālists.
Apsveicu ar lielajiem panākumiem! Kā jūs šobrīd jūtaties? Vai uzvaras fakts pa īstam ir aizgājis līdz apziņai?
Šobrīd ir sajūta, ka ir jādara darbs kā parasti. Jāturpina iesāktās lietas. Ir nākuši klāt jauni uzdevumi, tā ka ir vēl vairāk darba. Sākumā bija ļoti liels pārsteigums. Tas bija negaidīti.
Uzvarējāt 8000 citu ideju konkurencē?
Jā, pirms tam vēl bija pusfināls, kas ļāva tikt finālā. Tā ka sava ideja bija jāprezentē divas reizes. Konkurence bija ārprātīga. Man vispār nebija nekādu cerību. Nebija domas, ka tas varētu notikt un mūsu risinājums varētu būt labākais pasaulē, jo pasaulē ir tik daudz augstas kvalitātes izglītības produktu. Turklāt tas ir produkts mūzikai, kas ļoti bieži Amerikā skolās tiek atstāta otrajā plānā.
Kas, jūsuprāt, lietotnei solfeg.io ļāva kļūt par labāko? Kāds bija žūrijas pamatojums?
Es domāju, ka ir divi faktori. Pirmkārt, mēs esam radījuši ļoti kvalitatīvu risinājumu. Tiešām esam pārdomājuši, kā tam dažādās jomās vajadzētu darboties. Par mūsu produktu ir ļoti labas klientu atsauksmes. Tā ir viena puse. Otra – mēs ejam tirgū ar unikālu biznesa modeli, kāda nav nevienam citam. Manuprāt, arī tas novērtējumā spēlēja savu lomu. Arī iepriekš šajā konkursā bija pieteikušies ļoti daudz mūzikas uzņēmumu, bet neviens nebija ticis līdz tam, lai tiktu atzīts par labāko risinājumu ne tikai mūzikas, bet arī izglītības jomā kopumā.
Cik liela komanda ir radījusi lietotni Solfeg.io?
Ir piedalījušies ļoti daudzi, bet kodols ir 10–15 cilvēku. Es un līdzīpašniece Lauma Kazaka esam ieguldījuši visvairāk darba. Vistuvākie un centīgākie cilvēki ir kādi astoņi.
Kas šo biznesa modeli padara unikālu?
Mēs ļoti, ļoti daudz skolām dodam šo projektu par brīvu. Ir bezmaksas un maksas versija. Daudzas skolas izmanto maksas versiju, bet vēl daudz vairāk skolu izmanto bezmaksas versiju. Skolas platformu, protams, izmanto jaunieši, un viņiem lietotne ir pieejama arī, lai mācītos mājās. Tas ir biznesa modelis, ko īsti neviens neizmanto. Mūsu konkurenti koncentrējas uz skolām un mēģina visām skolām pārdot par maksu. Otra grupa konkurentu iet un meklē individuālus cilvēkus, kuri mācās ukuleli, ģitāru vai klavieres, un saka – re, kur ir rīks, ar ko mācīties. Mēs nedarām ne vienu, ne otru. Mēs skolām sakām – lūdzu, lietojiet, ja gribat, varat nopirkt labāku versiju par maksu, bet iedvesmojiet šos jauniešus mācīties mūziku. Un, ja viņi iedvesmosies, viņi izmantos mūsu lietotni, lai mācītos.
Izklausās, ka jūsos apvienojas gan uzņēmējs, gan ideālists – dzīves skolotājs, kurš vēlas palīdzēt jauniešiem kļūt par sakarīgiem cilvēkiem. Vai tā var teikt?
Jā, tā var teikt. Noteikti ir daudz pelnošāki uzņēmumi. Izglītības joma ir viena no sarežģītākajām tehnoloģiju jaunuzņēmuma jomām, savukārt mūzika ir viena no sarežģītākajām jomām izglītības sfērā. Bet kādam tas ir jādara! Mūzika daudzās valstīs ir atstāta otrajā plānā, un skolotājiem ir nepieciešama ļoti liela palīdzība, lai viņi varētu savas stundas bagātināt un tās būtu vieglāk vadīt. Mana mamma arī ir mūzikas skolotāja. Ļoti gribas mūzikas skolotājiem palīdzēt. Rezultātā ieguvējs ir jaunietis.
Reizēm eksaktās un humanitārās jomas tiek pretstatītas, pat sarīdītas. Tieši tāpēc gribējās runāt ar jums kā cilvēku, kuram ir holistisks skatījums. Šāda pieeja ir tik auglīga un būtu kultivējama dažādās dzīves jomās. Ir tik daudz pētījumu, kas zinātniskā līmenī pierāda mūzikas pozitīvo ietekmi gan uz kognitīvajām spējām, gan sociālo saziņu, gan daudz ko citu.
Jā, pētījumu ir ļoti daudz. Mūzikas spēlēšana samazina agresiju, uzlabo sekmes. Žūriju šajā konkursā uzrunāja tieši tas, ka minēju visus aspektus, kā mūzika palīdz. Tāpēc žūrijai likās, ka mūzika šogad ir pelnījusi būt vairāk izcelta. Latvija atbalsta ziņā kultūrai un mūzikai, manuprāt, salīdzinot ar pasauli, ir labākā pozīcijā. Jā, varbūt mums nav milzīga budžeta, bet mūzika Latvijai ir ļoti svarīga. Mums ir Dziesmu svētki, cik daudz mums ir slavenu komponistu! Ja man kādreiz pasaulē jautā, kāpēc tagad Latvijā ir radies tāds uzņēmums, es saku, ka Latvijā mūzika ir ļoti svarīga, var teikt, ka Latvija ir mūzikas lielvalsts. Mēs ar prieku varam mācīt mūziku arī pasaulē, jo paši ļoti labi to mākam (smejas).
Jā. Tomēr viena no nesenajām televīzijas raidījuma Kultūršoks pārraidēm iesēja šaubas, ka varbūt tas nemaz nav tik pašsaprotami un pārmantojamība var arī izsīkt. Jaunie vecāki jau sākot protestēt, piemēram, pret kora nodarbībām skolās kā kaut ko lieku un viņu bērniem nevajadzīgu. Kādas ir jūsu pārdomas par šo jautājumu?
Domāju, ka dziedāt korī ir ļoti vērtīgi. Es pats esmu dziedājis korī. Bet ir jau arī daudzi citi, modernāki veidi, kā muzicēt. Piemēram, tagad ļoti moderni ir spēlēt ukuleli. Arī Solfeg.io mēs to palīdzam darīt. Redzam, ka ukulele ir ļoti lēts, pieejams un ļoti viegli apgūstams instruments. Tas ir kaut kas tāds, ko varētu darīt jebkurš jaunietis, lai vienkārši relaksētos, izbaudītu to mūziku, kas viņam patīk. Tā ir pavisam cita sajūta, ja tu pats spēlē mūziku, nevis tikai klausies. Tu spēlē, piedalies – tas ir gandrīz kā būt daļai no grupas, būt uz skatuves koncertā. Tā sajūta ir ļoti patīkama un relaksējoša.
Gatavojoties intervijai un pētot lietotni, gandrīz kritu kārdinājumā un jau nopirku minēto ukuleli. Solfeg.io turklāt piedāvā izvēlēties dažādus ukuleles spēles stilus – Eda Šīrana, Teilores Sviftas vai Billijas Ailišas. Arī šī iespēja jauniešiem šķiet vilinoša?
Mēs pielāgojam mācīšanās pieredzi katram studentam. Jūs varat norādīt savu gaumi. Ja pamanījāt, jūs atbildējāt uz kādiem sešiem jautājumiem, kas maina to, kāda būs jūsu mācīšanās pieredze. Pielāgojamies arī studēšanas ātrumam. Tas ir tikpat būtiski, jo katram ir savs mācīšanās ātrums un tehnika. Kādam, kuram ļoti labi un ātri padodas, jau otrajā trešajā dienā būs cits vingrinājums nekā tam cilvēkam, kurš grib to darīt lēnāk. Mūsu tehnoloģija nodrošina šo pielāgošanu. Mums ir tāds mākslīgā intelekta dzinējs, ja to var tā saukt, platforma, kas seko līdzi progresam un, balstoties uz to, pielāgo saturu. Mācīšanās procesa laikā mūsu produktā pieejamas vēl divas inovācijas. Viena ir tādi kā Instagram un TikTok stila video, kuros dzīvs cilvēks rāda, kā spēlēt instrumentu. Ja ir skaidrs, vari pārlēkt uz nākamo, ja gribi atkārtot, vari nospiest vēlreiz. Šis formāts jauniešiem ir daudz saprotamāks un pievilcīgāks. Viņi to zina un lieto ikdienā. Trešā lieta – video ir iebūvēts mūsu tehniskais risinājums, kas klausās, kā tev sanāk, vai tu šo akordu spēlē pareizi vai kaut kas būtu jāpamaina. Tā ir viscaur interaktīva un cilvēkam pielāgota un pazīstama pieredze. Pēc tam kad cilvēks jau ir iemācījies, kā to darīt, viņš var turpināt vingrināties. Tā arī ir inovatīva pieeja, ko konkurenti no mums jau špiko. Mēs to saucam par workout, es pat nezinu, kā to precīzi pārtulkot.
Vingrinājums, treniņš?
Jā, tas drīzāk ir kā fitnesa treniņš, kurā tu ātri izej cauri kopumā kādām 20 dziesmām un tev nevienu brīdi neapnīk. Līdzīgi kā fitnesā, kad tu taisi pumpīšus, presīti un vēl kaut ko un jau esi atsvaidzinājis savu fizisko formu. Līdzīgi tu trenējies spēlēt ukuleli, ģitāru vai klavieres. Mērķis ir spēlēt dziesmu, un mēs mācām dziesmas, jau mācot instrumentu. Pēc tam, kad cilvēks jau ir apguvis pamatus, viņš no lielas kartotēkas var izvēlēties pavadījumus dziesmām, kas viņam patīk. Mums ir arī tehnoloģija, kas klausās, kā cilvēkam sanāk visa dziesma.
Vai mācīšanās notiek intuitīvā līmenī – ar krāsām, dažādām zīmēm – vai tomēr vajag jau prast notis?
Šajā ziņā mēs arī esam celmlauži. Piedāvājam pirmreizīgu metodi, kuru kaut kādu iemeslu dēļ neviens konkurents neizmanto. Mēs sakām – jā, mums ir notis, tu vari progresēt līdz tam, ka vari spēlēt no notīm, bet mēs to ļoti vienkāršojam, īpaši klavierspēlē. Ir ļoti, ļoti daudz veidu, kā mācīties mūziku padziļināti. Ir vajadzīgs veids, kā mūziku pasniegt ļoti vienkārši.
Tātad jūs koncentrējaties uz pašu pamatlīmeni, lai cilvēks no nulles kaut ko iemācītos nospēlēt, izjustu prieku un dabūtu āķi lūpā?
Jā, pārsvarā tie ir akordi. Akordi ar divām rokām, jo fonā melodija jau skan. Cilvēks no lietotnes jau dzied. Ir tieši tās pašas sajūtas, melodija iesākumā nemaz nav jāspēlē.
Vai jūs pats spēlējat kādu instrumentu?
Jā, daudz spēlēju klavieres, arī ģitāru un ukuleli. Man patīk uzspēlēt arī bungas, ja ir tāda iespēja, – man pašam to nav. Man patīk dziedāt, es arī komponēju dziesmas. Kādreiz esmu dziedājis arī grupā. Universitātes laikā dīdžejoju un spēlēju populāro mūziku.
Intervijas sākumā pieminējāt mammu – mūzikas skolotāju. Vai mūzikas mīlestība jums nāk no ģimenes? Kāpēc, jūsuprāt, viens bērns aizraujas ar mūziku, bet citam tā riebjas?
Īstenībā man grūti gāja mūzikas skolā. Es nebiju aizrāvies ar mūziku. Man bija ļoti grūti sevi motivēt, bet es esmu ļoti disciplinēts cilvēks. Un nevis no dabas, bet esmu to trenējis – skriet no rītiem, nodarboties ar meditāciju, veselīgi ēst, ievērot dzīvē noteiktu ritmu. Arī mūzikas skola palīdzēja nostiprināt disciplīnu. Es nebiju sajūsmā, bet gāju, pierunāju sevi iet, pat ja man tas nepatika. Vienkārši pats mājās spēlēju uz klavierēm mūziku, kas mani aizrāva. Beidzās mūzikas skolas laiks, turpināju spēlēt mūziku, kas man patika, sāku komponēt un domāju – tas taču ir tik superīgi! Sāku domāt, ka varbūt es varētu bagātināt to, ko dara skolotāji, un nonācu līdz mūzikas skolai pieaugušajiem. Kopā ar mammu izveidojām pirmo mūzikas skolu pieaugušajiem Muzikālā darbnīca.
Vai tā vēl joprojām pastāv?
Jā, pastāv, mamma turpina darboties, bet es esmu pagājis maliņā. Tieši šajā mūzikas skolā radās ideja par Solfeg.io. Manai pieredzei ar mūzikas skolu gan nav tiešas saistības ar to, ko Solfeg.io piedāvā skolām. Mūzikas skolās Solfeg.io izmanto ļoti maz. Mēs esam izstrādājuši ļoti labu produktu tieši vispārizglītojošo skolu mūzikas skolotājiem. Skolu apmeklē visi jaunieši, viņi visi ar mūziku saskaras skolas mūzikas klasē. Skolas mūzikas stundas man ļoti patika. Mūzikas skolas programma bija daudz bagātāka, bet skolas stundās es noteikti daudz vairāk iesaistījos. Man likās, ka mēs varētu mūzikas skolotājiem vispārizglītojošajās skolās ar Solfeg.io palīdzēt praktiski muzicēt. Izmantojot Solfeg.io, ar 30 cilvēku klasi ir iespējams viegli spēlēt populāras dziesmas. Pēc tam mēs ar tām pašām mākslīgā intelekta nodarbībām, kas pielāgo saturu un labo kļūdas, palīdzam mācīt teoriju. Atrodam, kur ir tukšumi skolēnu zināšanās, bet tas viss jau ir iepīts dziesmās, kas jauniešus aizrauj.
"Ar 30 cilvēku klasi ir iespējams viegli spēlēt populāras dziesmas," programmas Solfeg.io būtību atklāj Toms Gāle. Publicitātes foto
Kādā areālā ir interese par jūsu Solfeg.io? Pēc pieejamās informācijas, to lieto 25 000 skolu. Šobrīd noteikti jau vairāk?
Mēnesī reģistrējas apmēram 150–180 skolu. Skaits pakāpeniski palielinās. Nevar nemaz tik ātri tos tūkstošus sasniegt (smejas). Pēdējoreiz, kad skaitīju, bija 117 pasaules valstu. Lielākā daļa klientu ir no Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs arī visvairāk strādājam un koncentrējamies uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Kāpēc, jūsuprāt, tur ir vislielākā interese?
Amerikas Savienotās Valstis ir tirgus, kurā ļoti svarīga ir populārā mūzika. Negribu teikt, ka tas ir triviāli. Tas ir viens no racionālākajiem izskaidrojumiem. Amerika ir liels tirgus, un tur ar savu mārketingu angļu valodā esam spējuši ielauzties. Amerika ir valsts, kurā šobrīd skolās notiek pāreja no orķestra tipa mūzikas uz populāro mūziku. Skolotāji uzsver, ka labāk ir mācīties to mūziku, kas jauniešiem patīk. Amerikāņiem ļoti stipra ir arī orķestru kultūra, bet tā šobrīd samazinās. Ir valstis, kas šo pāreju jau ir izdarījušas. Viena no tām ir Zviedrija, kur ir ļoti daudz populārās mūzikas komponistu. Zviedrijā arī pēc mūsu produkta ir ļoti liels pieprasījums. Tur ir normāli, ka populāro mūziku, kas jauniešiem patīk, mācās skolā mūzikas stundās. Eiropā, kur ir klasiskās mūzikas tradīcijas, pieprasījums ir mazāks.
Mūzikas skolotājus, manuprāt, bieži vada vēlme ierādīt jauniešiem ceļu tieši uz klasisko mūziku, jo populārā jau tāpat ir viņu ikdiena. Jūsuprāt, tomēr ir svarīgi ienākt mūzikas pasaulē, klausoties un mācoties spēlēt sev mīļu mūziku?
Es pats tam esmu piemērs. Ikdienā klausos populāro mūziku, bet regulāri eju arī uz akadēmiskās mūzikas koncertiem, vismaz uz kādiem divdesmit gadā. Kādas desmit reizes gadā eju arī uz operu. Man nav nekā mīļāka par klasisko mūziku, bet tas jau nenozīmē, ka ar varu piespiedīšu jaunieti iet uz operu četrpadsmit gadu vecumā. Ja viņam iepatiksies mūzika kā tāda, viņam iepatiksies arī klasiskā mūzika. Varbūt ir bažas, ka tehnoloģija varētu aizstāt klasiskās mūzikas mācīšanos vai to vienkāršot, bet ir tieši otrādi – mēs redzam, ka ļoti liela nozīme ir sākotnējam cilvēku daudzumam, kas aizraujas ar mūziku un to praktizē. Jo lielāks skaits cilvēku spēlē iesācēja līmeņa mūziku, ko piedāvā Solfeg.io, jo daudz vairāk profesionālo mūziķu, kas aizies pa akadēmiskās mūzikas ceļu, no viņiem izaugs. Nekur tālu nav jāskatās – sportā ir tieši tas pats. Jo lielāks skaits sāk, jo vairāk cilvēku kļūst par profesionāļiem un ir vairāk iespēju, ka gadīsies tāds talants kā, piemēram, Lionels Mesi. Viņš nāk no valsts, kur katrs bērns spēlē futbolu vienkāršā līmenī uz ielas.
Pastāstiet, lūdzu, par savas identitātes otru daļu – ko īsti nozīmē jūsu motivācijas programma, ko piedāvājat vidusskolēniem? Mājaslapu atklāj Baldones vidusskolas 9. klases skolnieces Emīlijas atsauksme: "Es šodien nodarbībā sapratu vairāk nekā līdz šim savā dzīvē." Kādas idejas jaunietim var šķist tik iedvesmojošas?
Tās ir motivācijas un pašdisciplīnas nodarbības skolās. Man ir liels prieks, ja kāds uzaicina. Šīs nodarbības ir absolūti par brīvu. Braucu uz skolām un 7.–11. klasēm vadu šādu nodarbību dienas garumā. Katrai klasei ir viena nodarbība. Man ir paveicies, esmu mācījies pie fantastiskiem skolotājiem, kuri man ir mācījuši pašdisciplīnu, koncentrēšanās un atslābināšanās prasmes. Esmu mācījies pie izciliem skolotājiem Latvijā, kā arī pavadījis vasaras Ķīnā kalnos, kur mācījos no ļoti spēcīgiem cilvēkiem. Šī pieredze man ir ļāvusi saprast, ka jebkāda veida panākumi ir atkarīgi no spējas sevi disciplinēt. Otra svarīga lieta ir personības pašizaugsme. Es braucu pie jauniešiem, lai celtu viņu vērtības augstāk. Stāsts ir nevis par to, ko viņi dabūs no dzīves – cik laba viņiem būs mašīna vai dzīvoklis –, bet kā viņi augs kā cilvēki, cik daudz laba viņi dos citiem. Par to es iesākumā nerunāju, jo jaunieši to varētu uzreiz nesaprast, tāpēc runāju par to, kā dabūt tās lietas, ko viņi dzīvē grib. Tas ir tas, ko jaunieši saprot, un ar to mēs sākam. Es stāstu, ka ir ļoti, ļoti maza iespēja, ka viņi laimēs loterijā, patiesībā – tuvu nullei, un tas, cik daudz viņi dabūs no dzīves, ir atkarīgs no viņu spējas piepūlēties, arī mācībās. Nodarbībā es viņiem praktiski nodemonstrēju, kā no tā, kā viņi spēj koncentrēties un piepūlēties, rodas rezultāts. Te ļoti svarīga ir pašdisciplīna. Ja tās nav, cilvēkam nav arī spējas piepūlēties un lielāku grūtību priekšā viņš apstājas. Jaunieši uz savas ādas izjūt, ka tā ir taisnība. Pašās nodarbības beigās viņi to saprot.
Kā jūs pats nonācāt pie iekšējas nepieciešamības pēc garīgas pašizaugsmes un pašdisciplīnas? Jūs pat atteicāties no kafijas.
Es vēl nesen dzēru kafiju, un ļoti daudz (smejas). Man ir paveicies, ka man ir ļoti labi vecāki, kas mani pareizi ievirzīja. Pateicoties vecākiem, esmu mācījies pie fantastiskiem skolotājiem. Domāju, ka šo skolotāju ietekme ir bijusi vislielākā. Godīgi varu pateikt, ka daudz kas no tā man nebija saprotams. Kāpēc tā ir jādara. Kāpēc man vajadzētu celties piecos no rīta? Kāpēc?! Es taču varu pagulēt. Kāpēc man vajadzētu iet skriet? Kāpēc man vajadzētu katru dienu meditēt? Visgrūtāk man bija saprast, kāpēc man vajadzētu samazināt cukura daudzumu. Teicu, ka tam nav nekāda loģiska pamatojuma. Es to iesākumā nesapratu. Skolotāja teica – tu pamēģini un redzēsi. Meditēt un skriet sāku uzreiz, bet samazināt cukura patēriņu es pat nemēģināju. Pagāja trīs četri gadi, līdz es to izdarīju. Tagad Amerikā jau daudzi pētnieki par to runā. Cukuru cilvēki lieto ārprātīgi daudz. Arī alkoholu. Populārais Stenfordas neirozinātnieks Endrū Hūbermans arī iestājas par to, lai cilvēki apzinātos, cik alkohols ir kaitīgs un kā tas samazina motivāciju un pašdisciplīnu. Es uzticējos skolotājiem, jo redzēju, ka mana dzīve būtiski uzlabojas. Pašdisciplinēti trenējos un rezultātā sapratu arī lietas, kam sākumā nepiekritu. Jā, tā tas notiek!
Kādas ir jūsu nākotnes ieceres? Vai turpināsit darboties mūzikas izglītības jomā un ieguldīt enerģiju jauniešu pašizaugsmē?
Šobrīd strādāju pie vēl viena projekta. Paralēli jau kādu laiciņu sniedzu palīdzību vairākiem uzņēmumiem, piemēram, LMT, Swedbank un citiem pasaules uzņēmumiem. Es palīdzu viņiem organizēt darbu. Daudzi investori uzsver, ka mūsu Solfeg.io darbs tiek organizēts fenomenāli. Arī to es esmu mācījies no labiem pasniedzējiem. Veidojot un attīstot Solfeg.io, izmantoju Agile metodi. Mācu to arī citiem uzņēmumiem. Ar to viņi arī var radīt fantastiskus produktus, ar kuriem var iekarot pasauli.