Bezdarbs un noziedzība iet roku rokā

Cilvēki sāk zaudēt cieņu pret citu īpašumu, sāk zagt nepieciešamības un nabadzības dēļ. Pieaug korupcijas risks, tiek pieprasīti kukuļi par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, apdraudēti tiek uzņēmēji, ģimenes, pieaug huligānisms, tīša dedzināšana, noziegumi uzņēmējdarbībā un narkokriminalitāte.Tas, ar ko likumsargi Latvijā saskaras pašlaik, ir tikai „ziediņi”. Kriminoloģijas zinātne nosaka, ka bezdarba līmeņa pieaugums par 1% straujas ekonomiskās lejupslīdes laikā izraisa noziedzības palielināšanos par 4-5%. Latvijā celtniecība ir apsīkusi, ražošana iekšējam patēriņam un eksportam sarūk, uzņēmējs uzņēmējam kļūst par parādnieku. Rezultātā tūkstošiem cilvēku paliks bez darba, protams, ja nenotiks brīnums. Daudzi teiks, ka tāpēc jau neies zagt! Bet ne jau visi ir vienādi apzinīgi. Dažs var nostāties uz „slidenā” ceļa tāpēc, ka vienkārši nav ienākumu avota, cits secinās, ka piedāvātā alga nav tik liela, lai astoņas stundas dienā un piecas dienas nedēļā pelnītu iztiku.Par sadzīviskajiem noziegumiem pēdēja laikā dzirdam arvien vairāk un vairāk. Taču, manuprāt, daudz bīstamāka ir noziedzības palielināšanās, kas saistīta ar uzņēmējdarbību un amatnoziegumiem. Galvenokārt jau tāpēc, ka līdzekļi, kādus izmanto „biznesā,” ir daudz nežēlīgāki - cilvēku nolaupīšana, izpirkuma pieprasīšana, slepkavības - ir tikai daži no paņēmieniem rēķinu kārtošanai. Tāpēc mani īpaši satrauc, ka maksātnespējas un bankrota vilnis, kas sācis lēnām velties pār Latviju, palīdzēs atdzimt „parādu atguvēja” profesijai. Pieņemu, ka pašreizējais klusums ir tikai klusums pirms vētras, ko apstiprina arī kriminoloģijas zinātne.Izklausās diezgan bezcerīgi, ja ņem vērā, ka budžeta taupības apstākļos tiek paziņots par policistu skaita samazināšanu un turpinās ieilgusī KNAB kapteiņa meklēšana, kas amatpersonām rada pasakainus „underground income” (pazemes ienākumi) apstākļus. Ja samazina policistu skaitu, tad, uzskatu, nekādā gadījumā to nevajadzētu darīt uz izziņas dienesta speciālistu, kriminālpolicijas darbinieku un ekspertu rēķina. Drīzāk pašreiz esošās Valsts policijas „Apsardze” veicamās komercdarbības funkcijas jānodod privātajam sektoram, kas ļautu ietaupīt un nesamazināt desmitiem policijas komandējošā sastāva darbiniekus.Studiju laikā Vācijas policijas institūtā man bija iespēja iepazīties ar Vācijas kriminologu pētījumiem, kas analizēja bijušās Austrumvācijas kriminogēno situāciju ekonomiskās lejupslīdes laikā. Deviņdesmito gadu vidū, kad Rietumvācijas finanšu instrumentu atbalsta programmas tika strauji samazinātas, sākās uzņēmumu maksātnespējas vilnis, bankas pārņēma ieķīlātos nekustamos īpašumus, no luksus Mersedesiem austrumvāciešiem nācās pārsēsties uz Opel un pat VDR laiku Trabantiem. Būtībā, Latvijā šobrīd piedzīvojam ko līdzīgu.Tiesa - Vācijas kriminologi jau savlaicīgi sāka strādāt pie stratēģijas izstrādes, kas ļāva izvairīties un pasargāt sabiedrības neaizsargātāko daļu no noziedzīgajiem nodarījumiem. Tika izveidots mehānisms, ar kura palīdzību sabiedrība tika informēta par drošības jautājumiem no valsts pārvaldes darbinieka līdz mājsaimniecei.Uzskatu, ka Latvijā Finanšu ministrijas Valsts ieņēmuma dienesta finanšu policijai būtu roku rokā jāstrādā ar Valsts policijas kriminālpolicijas darbiniekiem, lai, piemēram, savlaicīgi identificētu tās personas, kuras varētu būt potenciāli apdraudētas. Ir jāveic individuālas pārrunas ar uzņēmējiem, to ģimenes locekļiem, jāveido informatīva kampaņa plašsaziņas līdzekļos par drošības jautājumiem. Uzņēmēju savstarpējo rēķinu kārtošanas virpulī bieži tiek ierauti to ģimenes locekļi un bērni. Par vecāku parādiem un neapmaksātiem rēķiniem cieš bērni. Un šajā gadījumā VID jau savlaicīgi var identificēt apdraudējuma objektus un sniegt šo informāciju pārējām tiesībsargājošām iestādēm, lai veiktu savlaicīgas preventīvas darbības.Tas būtu ideālā variantā. Taču, kā zināms, mēs varbūt esam ideālu, bet ne ideāla valsts. Atbildīgajiem partiju ministriem šobrīd ir citas prioritātes. Vienam policistu izgaiņāšana, otram – bankas nacionalizācija. Turklāt tēla veidošanai seku apkarošana dod vairāk plusu nekā cēloņu apciršana saknē. Ar ko tad cīnīsies un parādīsi savu enerģiju un kompetenci, ja nekas nenotiek? Tas nozīmē, ka vērts atcerēties senu krievu gudrību: „kamēr zibens nespers, vecis krustu nemetīs.”