To lasot, pārdomāju citas kandidatūras šim apzīmējumam. Ričards Niksons (prezidents no 1968. līdz 1974. g.) bija blēdis, kurš kļuva par pirmo un pēdējo ASV prezidentu, kurš zem visvisādu aizdomu mākoņa bija spiests atkāpties no amata. Vorens Hārdings (1921. līdz 1923. g.) bija visnotaļ nekompetents un ignorēja masīvas finanšu blēdības un skandālus. Džeimss Bjukanans (1857.-1861. g.) ļāva Amerikas Savienotajām Valstīm izirt pavisam -- tieši viņa prezidentūras laikā dienvidu štati izstājās no savienības jautājumā gan par vergturību, gan arī par pašnoteikšanās tiesībām.
Taču nākas tomēr piekrist M. Olbraitai. Džordža Buša prezidentūra Amerikai ir bijusi traģēdija. Sākot jau ar to, ka Bušu Baltajā namā nevis ievēlēja tauta, bet gan iebīdīja pieci no deviņiem Augstākās tiesas tiesnešiem. Taču visvairāk mana pārliecība saistās ar 2001. gada 11. septembri, tā, ļoti ciniski izsakoties, Dž. Bušam bija pati laimīgākā diena mūžā, jo tā novērsa uzmanību no viņa nekompetences un ļāva viņam uzstāties varoņa un atriebēja lomā. Tiesa, atkal visnotaļ nekompetentā veidā. Iespējams, ka Osama Binladens vairs nav starp dzīvajiem, taču notvert viņu amerikāņiem nav izdevies. Afganistāna joprojām ir viena no bīstamākajām vietām pasaulē. Un kur nu vēl Irāka -- tas ir karš, kuru Bušs un viņa pakalpiņi, tā mēs tagad zinām, uzsāka uz klaju melu pamata. Turklāt tas ir karš, kuram beigas joprojām nav un nav saredzamas. Katrā gadījumā Bušs ir pret savu valsti sarīdījis lielu daļu arābu un musulmaņu pasaules, un ne tikai.
Savukārt Amerikā Buša "cīņa pret terorismu" ir nozīmējusi ievērojamu atkāpšanos no tiem principiem, kurus ASV sakās uzturam visā pasaulē. Cietums Gvantanamo līcī ir ārprātīgs kauna traips, tur Buša valdība ir pilnībā atteikusies no pat elementārākajiem tiesiskuma principiem. Kad atklājās, ka valdība sākusi nelikumīgi noklausīties dažādas telefonsarunas, Bušs principā pateica, ka tā kā viņš ir prezidents, viņš drīkst rīkoties arī nelikumīgi. "Cīņa pret terorismu" turklāt ir bijis masīvi dārgs prieks. Kad Bušs kļuva par prezidentu Amerikas budžetā bija 284 miljardu dolāru liels pārpalikums. Trīs gadus vēlāk tajā bija 415 miljardu dolāru liels iztrūkums, un kopš tā laika, lai arī mazāks, šis iztrūkums bijis nepārtraukts un masīvs, daļēji tāpēc, ka "cīņa pret terorismu" iet roku rokā ar ASV Republikāņu partijas pārliecību, ka nepārtraukti ir jāsamazina nodokļi, kurus maksā valsts turīgākie iedzīvotāji. Atliek vien gaidīt novembra vēlēšanas, jo ir ļoti skaidrs, ka nākamais prezidents (vai prezidente!) tik liela katastrofa vienkārši nespēs būt.
Paldies Madelēnai Olbraitai!
Jauku visiem dienu!