Iespējams, tās ir manas spilgtākās bērnības atmiņas, lai gan bērnudārzā gāju ne ilgāk par nedēļu. Skatoties uz pelēcīgā nama gruvešiem es saprotu kā cilvēks saaug ar vidi. Dzīvojot pilsētā visu dzīvi ielas, nami, trotuāri un gaismas stabi kļūst par daļu no mums. Ja buldozers nolīdzina vietu, kurā Tu esi kaut ko būtisku Tev piedzīvojis, tad kļūst neomulīgi.
Buldozers un bērnudārza atmiņas
Ejot pa Dzirnavu ielu starp Tērbatas un Barona ielām, paveras skats, kurā redzama pussagrauta ēka. Pats par sevi, tas nav nekas neparasts, ka pilsētā tiek celtas un jauktas ēkas. Vienīgi man šī pelēkā, pēckara laikā celtā māja ir bērnības atmiņu objekts. Laikos, kad tur vēl nebija veikals Rīga vai kāds džinsu veikals, šīs pelēkās un neizteiksmīgās mājas pirmajā stāvā atradās bērnudārzs. Astoņdesmito gadu vidū mani vecāki mani aizveda uz bērnudārzu. Atceros šīs iestādes tualeti ar baltajām flīzēm, divstāvu gultas un rotaļas pagalmā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.