Man ir konkrēti zināms, ka filma "Putina sistēma" Latvijā ir atrodama arī uz diskiem, kā jau tas minētajā digitalizētajā laikmetā mēdz būt. Šī ir situācija, kura smird pa gabalu. Savdabīgais Radio un televīzijas padomes šefa Kleckina skaidrojums par to, ka Dievs nav mazs bērns, ir mazāk svarīgs par viņa atzinumu, ka jau piektdien viņam par filmu ir bijusi saruna ar LTV vadību. Un vēl vairāk atzinums, ka filmas nedemonstrēšana patiesībā bija laba lieta, jo "Krievijā propagandas [sestdien] nav." Lūk, mīļie lasītāji. Ābrama Kleckina variantā Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas vēlēšanu iecirknis!! Zinot, ka kaimiņvalsts diplomātiskās iestādes pret filmas demonstrēšanu ir vērsušās arī citās valstīs (tajā skaitā Beļģijā, kur, atšķirībā no mūsu valsts, vēstnieks mierīgi tika pasūtīts trīs mājas tālāk), nu nekādi nerodas pārliecība, ka te patiešām ir notikusi tikai un vienīgi tehnikas ķibele.
Cik jauki tas viss "saderas" ar farsu, kurš vakar notika Krievijā. Šorīt CNN ziņo, ka kopā ar satelītorganizāciju "Tiesiskā Krievija", cara Vladimira "Vienotā Krievija" ir savākusi vairāk nekā 70 procentus balsu. Diez vai Latvijas instanču varonīgais lēmums, sestdien nenodarboties ar "propagandu", kaut kādi situāciju varēja ietekmēt, kaimiņvalstī "vēlēšanu" rezultāts bija noteikts jau laikus un konkrēti. Caram Vladimiram personības kults ir gluži tāds pats, kā savulaik Staļinam. Taču uz autoritārā "vēlēšanu" farsa fona sestdien Zaķusalā notikušais izskatās ... vienkārši nožēlojami.
Jauku visiem dienu!