Darbaļaužu starptautiskā solidaritāte ar "Go home!" plakātiem

Šāds atzinums, kurš ietvēra arī jau ierastās runas par sociālo dempingu, vērtējams kā solis atpakaļ brīva preču un pakalpojumu kustības nodrošināšanā ES kopējā tirgū. Zviedrijas arodbiedrības jau ir pasteigušās deklarēt uzvaru. Tomēr ģenerāladvokāta viedoklī ir arī vairākas interesantas nianses, kurām būtu pievēršama pastiprināta vērība turpmākajā tiesvedības gaitā. Tiek uzsvērts, ka arodbiedrību kolektīvās sankcijas pret "Laval" var uzskatīt par pamatotām tikai tad, ja tās ir proporcionālas un veicina ievērojami labākus darba nosacījumus. Jāņem vērā, ka Latvijas strādnieki arodbiedrību blokādes rezultātā zaudēja savu pagaidu darbu Zviedrijā, kas nekādā veidā neveicināja viņu stāvokļa uzlabošanos.Izvērtējot, vai darba "Laval" nodrošinātie nosacījumi bija līdzīgi Zviedrijas arodbiedrību pieprasītajiem, galvenais rādītājs ir bruto algu atšķirība. Ģenerāladvokāts norāda, ka, veicot šo izvērtējumu, par pamatu jāņem attiecīgā reģiona celtniecības nozares minimālā alga 109 SEK stundā, nevis arodbiedrību pieprasītie 144 SEK stundā. Te ir svarīgi atcerēties, ka "Laval" bija gatavs saviem strādniekiem maksāt 109 SEK stundā, bet Zviedrijas arodbiedrības šajā jautājumā nepiekāpās.Ģenerāladvokāta viedoklī ir arī norādīts, ka Eiropas cilvēktiesību tiesa ir atzinusi par nelegāliem vairākus Zviedrijas arodbiedrību pieprasītos maksājumus arodbiedrību darbības t.sk. algu monitoringa nodrošināšanā, norādot uz caurspīdīguma trūkumu arodbiedrību finansu izlietojumā. Šādus maksājumus arodbiedrības pieprasīja arī no "Laval" strādniekiem, neraugoties uz to, ka viņi nebija Zviedrijas arodbiedrības biedri. Bez tam, ģenerāladvokāts norāda, ka Zviedrijas arodbiedrības ir nepamatoti pieprasījušas no "Laval" strādniekiem veikt vairākus sociālās apdrošināšanas maksājumus, ignorējot faktu, ka atbilstoši ES normatīvajiem aktiem, pagaidu strādnieki saglabā piederību izcelsmes valsts sociālās apdrošināšanas shēmai. Šos faktus vajadzētu ņemt vērā, izvērtējot Zviedrijas arodbiedrību sankciju pret "Laval" atbilstību proporcionalitātes principam un lietu vēl nebūt nevar uzskatīt par bezcerīgu.Kā redzams no ģenerāladvokāta viedokļa, arodbiedrību prasības un sankcijas var pamatot, ja tās ir proporcionālas un veiktas ar mērķi veicināt labākus darba nosacījumus "Laval" strādniekiem. Tas gan ne sevišķi saskan ar blokādes laikā redzēto. Zviedrijas arodbiedrību pārstāvju plakāti blokādes laikā bija nepārprotami - "Go home!". Jāsecina, ka Zviedrijas arodbiedrību galvenie motīvi bija nevis darbaļaužu starptautiskā solidaritāte, bet gan protekcionisms un ekonomiskais nacionālisms, kas robežojās ar ksenofobiju. "Rūpes" par Latvijas strādniekiem parādījās tikai Zviedrijas arodbiedrību apmaksātajās reklāmās Latvijas avīzēs, bet ne Zviedrijā. Ģenerāladvokāts par šo aspektu gan klusē.Eiropas Savienībai ir jānodrošina viena no tās dibināšanas līgumos nostiprinātajām brīvībām - brīva preču un pakalpojumu kustība. Lai globalizācijas apstākļos nodrošinātu ES konkurētspēju, ir svarīgi, lai ES attīstītos kā vienots tirgus, nevis atgrieztos pie protekcionisma un ekonomiskā nacionālisma. "Laval" lietas iznākums zināmā mērā noteiks ES kopējā tirgus tālāko virzību.