"Viss sākās ar grafiskā dizainera Alekseja Muraško grāmatu The Homecoming par Miera ielas 25. nama vēsturi," atklāj Dekoratīvās mākslas un dizaina mākslas muzeja vadītāja Inese Baranovska. Latviešu arhitekta Aleksandra Klinklāva projektētā funkcionālisma stila ēka tika uzbūvēta 1933. gadā kā Roche Rīgas filiāle. Vēlāk tajā ir atradusies Ceļu satiksmes drošības direkcija. Savukārt 2016. gadā šī divstāvu būve ir atgriezusies pie tās sākotnējiem īpašniekiem – Šveices farmācijas uzņēmums to atpirka no Latvijas valsts un veica vērienīgus atjaunošanas darbus.
Izdevums The Homecoming ir saņēmis Eiropas Dizaina balvas sudraba godalgu kategorijā Grāmatu dizains. "Aleksejs Muraško uzdāvināja to muzejam un iepazīstināja mani ar Roche Vēstures kolekcijas un arhīva vadītāju Aleksandru Lukasu Bīri, kurš atsūtīja vairākas grāmatas par uzņēmuma pieredzi arhitektūrā un dizainā un līdz ar to iedvesmoja domai, ka mums ir jāizstāsta šis stāsts plašāk," atminas I. Baranovska, kura šo izstādi veidojusi kopā ar līdzkuratoru A. Muraško un ekspozīcijas arhitektu Dāvi Gasulu.
Radīšanas leņķis
Izstādes centrālā daļa ir veltīta diviem arhitektiem, gara radiniekiem – jau pieminētajam Aleksandram Klinklāvam (1899–1982) un Oto Rūdolfam Zalvisbergam (1882– 1940), kuri dzīvē nekad nav tikušies. Viņi satiekas šajā ekspozīcijā. Šveices arhitekts ir projektējis pirmo funkcionālisma stilā būvēto Roche ēku Bāzelē. Tā tika pabeigta 1936. gadā – tas ir nedaudz vēlāk nekā Rīgas projekts, bet, nenoliedzami, abas celtnes vieno askētiska arhitektoniskā valoda un modernisma loģikā balstīta funkcionalitāte.
O. R. Zalvisbergs atzina par nepieciešamību radīt tieši uzņēmuma prasībām pielāgotu arhitektūru. Tāpat meistara rokraksts spoži izpaudās viņa interjeros, kur pārdomātais un lietotājam draudzīgais detaļu risinājums saglabā savu aktualitāti arī no šodienas skatpunkta. Ekspozīcijā var redzēt šveiciešu arhitekta oriģinālos rasējumus, kas izvietoti uz īpaši šai izstādei radītām eksponēšanas konstrukcijām.
"Šie rasējumi zaudē dzīvību tajā brīdī, kad tie tiek pielikti pie sienas vai uz horizontālas virsmas, tāpēc bija skaidrs, ka ir jāizveido modulāri elementi kā rasēšanas galdi, lai parādītu šos darbus to tapšanas leņķī," skaidro D. Gasuls un piebilst, ka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs šīs eksponēšanas konstrukcijas varēs lietot arī nākotnē un ka kopumā izstādes komanda ir domājusi par ilgtspējību un mēģinājusi maksimāli daudz izmantot jau tajā esošo infrastruktūru – vitrīnas, podestus un vairogus.
ALEKSANDRS KLINKLĀVS. Roche Rīgas filiāle (1933). Ēkas fasāde no Palīdzības ielas puses. Foto: Roberts Johansons, 1935. Papīrs, sudraba želatīna druka. Roche arhīvs, Bāzele, Šveice
Arhitekts būvlaukumā
Paralēli O. R. Zalvisberga daiļradei ir apskatāma viņa latviešu kolēģa veikums. A. Klinklāvs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem Ernesta Štālberga audzēkņiem (profesors apmācības procesā orientējās uz Bauhaus skolas teorētiskiem principiem). Latvijas XX gadsimta 20.–30. gadu arhitektūras vēsturē viņš ir ieguvis atzinību kā speciālists veselības aprūpes arhitektūras jomā.
A. Klinklāva radošais mantojums izceļas ar racionālu un proporcionāli līdzsvarotu internacionālo modernismu, ko demonstrē Roche Rīgas filiāles ēka, kuras detaļas var skatīt slavenā latviešu fotogrāfa Roberta Johansona uzņemtajās fotogrāfijās. Vienā no tām A. Muraško ir spējis pat sazīmēt pašu arhitektu Miera ielas 25. nama būvlaukumā. Tāpat te var iepazīties ar viņa emigrācijas laika darbiem, kuru vidū ir vairāku veselības aprūpes arhitektūras projektu izstrāde Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs.
"Pēc Aleksandra Klinklāva nāves viņa atraitne Latvijas Arhitektūras muzejam uzdāvināja viņa atstāto radošo mantojumu, ko mums bija iespēja izpētīt tuvāk. Man šķita aizkustinoši, ka piezīmes pie saviem trimdas darbiem viņš turpināja rakstīt latviski," norāda I. Baranovska un uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi runāt par padomju varas aizmirstībā izstumtajiem latviešu profesionāļiem.
Noteicošie principi
Izstādes veidotāji stāsta, ka darbā Šveices farmācijas uzņēmums aicināja labākos, grafikas dizaineriem un arhitektiem sniedzot radošo brīvību un iespēju eksperimentēt. Tā tapa jauna, konkrētās nozares specifikai atbilstoša arhitektūra, ko izceļ viena no ekspozīcijas daļām. "Oto Rūdolfs Zalvisbergs bagātīgu dekoru un greznu materiālu vietā, kas tradicionāli simbolizēja uzņēmuma veiksmi, piedāvāja farmācijas ražotnes tēlam atbilstoši abstraktu, lakoniski tīru un izteikti funkcionālu arhitektūru," par šveiciešu arhitekta radīto Roche korporatīvās arhitektūras tēlu raksta ekspozīcijas veidotāji.
Viņš ir devis priekšroku dienasgaismai, pārdomātām telpu proporcijām un iebūvētām mēbelēm. Visi šie principi ir tikuši ievēroti ne tikai uzņēmuma ražotņu kompleksā Bāzelē, bet arī pārstāvniecībās ārzemēs. Izstādē var gūt priekšstatu par projektiem Šveicē, Lielbritānijā, Kanādā, Argentīnā un Japānā. "Laikam ejot, sāka dominēt brutālisms," uz pagājušā gadsimta 60.–70. gados notikušajām izmaiņām uzmanību vērš D. Gasuls.
Vēl viena daļa ir veltīta Roche neparasti bagātīgajai grafikas dizaina valodai, kas joprojām izskatās ārkārtīgi mūsdienīga. Ilgus gadus par Šveices farmācijas uzņēmuma grafikas dizaina nodaļas vadītāju strādāja Makss Braitšmits (1911–1970), kurš savā radošajā rokrakstā bija pārliecināts modernists. 1955. gadā Roche pieņēma darbā leģendāro Janu Tšiholdu (1902–1974) – fotomontāžas pionieri, tipogrāfu un grāmatu dizaineri, Bauhaus iedvesmotāju, kuram ir neatsverama loma XX gadsimta grafiskā dizaina attīstībā. Izstādē aplūkojamā Roche rēķina veidlapa ar viņa pedantiski veiktajām piezīmēm kā atsauce atspoguļojas A. Muraško radītājā ekspozīcijas publicitātes materiālu dizainā.
Sarunas muzejā
Izstādes noslēgumā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja altāra daļā ir novietots Šveices farmācijas uzņēmuma ilggadējā vadītāja Emīla Kristofa Barela galds ne tikai kā Art Deco paraugs, bet arī kā simbols cilvēka radošajām spējām, sējums par Miera ielas 25. namu un fotogrāfijas ar Roche ēku kāpnēm no visas pasaules. To autoru vidū ir arī izcilais šveiciešu fotogrāfs Roberts Šprengs (1890–1969). I. Baranovska piebilst, ka izdevumu ar kāpņu fotogrāfiju izlasi saņem Šveices farmācijas uzņēmuma darbinieki, dodoties pensijā.
Šo izstādi pavada arī plaša pasākumu programma, kurā padziļinātu ieskatu tajās apskatītajās tēmās sniegs dizaina, arhitektūras un vēstures pētnieki. Jau šodien, 17. septembrī, pulksten 17.30 muzejs aicina uz pasākumu Sarunas muzejā: Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija, kas ļaus ielūkoties Šveices farmācijas uzņēmuma gadu desmitos veidotajā komunikācijas un vides kultūrā. Tajā piedalīsies A. Muraško un D. Gasuls. Pasākumu moderēs mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
Aktuālajai informācijai par nākamajiem notikumiem var sekot līdzi internetvietnē Lnmm.lv.