Lai mainītu šo situāciju, kurā indivīds nevar ietekmēt varu, daži cilvēki iesaka masveidā stāties politiskajās partijās un ietekmēt to pieņemtos lēmumus no iekšpuses. Tikai jāsaka—arī politisko partiju iekšējā demokrātija ir fikcija. Pat ja visi pilsoniski domājošie iestātos Tautas partijā, viņiem iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā būtu ļoti nelielas, jo pat šīs partijas ilggadējiem biedriem bieži nav ļauts ietekmēt partijas lēmumus. Tautas partija savā konferencē ļoti demokrātiskā veidā izvirzīja savu prezidenta kandidātu Māri Riekstiņu, bet atmeta viņa kandidatūru milzu ātrumā. Ne tikai Saeimas valdošās koalīcijas deputāti, bet arī valdošo partiju biedri kalpo kā marionetes un izbāzeņi aiz kuru mugurām slēpjas īstie lēmumu pieņēmēji.
Ko darīt? Iespējams gaidīt, kad pamodīsies arī valdošo partiju biedri un mēģinās kaut ko mainīt, savu partiju iekšienē ietekmējot lēmumu pieņemšanu. Tomēr velti gaidīt, jo daudzi no viņiem baidās nostāties opozīcijā, tādēļ ka iekšējā opozīcija nozīmētu „atstumšanu“ no siles. Tas ir kā apburtais loks. Bet izeja no tā ir jāmeklē! Savādāk dzīvosim valstī, kurā visu nosaka „pozitīvisms“ un partiju elišu savtīgās intereses.