Diena, kuru nedrīkst aizmirst

Ēlerte bāžas, kur viņu neprasa. Ej labāk par praidiem paaģitē.

Vienotības slavenā konsolidācija darbībā! Trešdiena, 25.augusts (2010) | Viktors Avotiņš Regulatora galvenā rūpe tagad – noteikt drošības naudas tarifus jaunajai aizturēšanas sezonai. Jo, raugi, jezga ap Latvenergo arvien vairāk vedina domāt, ka tās galvenie varoņi tiešām nav ne enerģētiķi, ne operatīvie darbinieki, bet politikas "enerģētiķi" (variācijas – politikas "mežsargi", politikas "dzelzceļnieki"...). Iespējams, rit vien to atļautības robežu meklēšana, kurās otro valsts uzņēmumu prihvatizācijas vilni varētu īstenot iespējami komfortabli un tikt no tā laukā vismaz tikpat nesodīti kā no pirmā. Stāsts nav ne par Latvenergo, ne par tā spici, bet par vēlmi izrīkoties ar Latvenergo. Jau ir jautri, bet var būt vēl jautrāk. Turklāt tas nav vis kāds nesen uzsākts, bet jau diezgan sen nepabeigts stāsts. Šo stāstu tā varoņi reiz sāka itin braši, bet tad, nepārvaramas varas (ap 300 000 parakstu par labu referendumam) spiesti, pierima, paklīda un dažus gadus izlikās bezmaz beigti. Nu atkal tie paši varoņi, tie paši spēlētāji vai to politiskie radinieki sanākuši kopā un laikam taču nosprieduši, ka ir īstais brīdis šo spēli pabeigt. Šoreiz puiši sagatavojušies krietni labāk nekā gadsimtu mijā. Nu tie sabiedrības nostājas nepārvaramai varai domā likt pretī apstākļu nepārvaramu varu. Nu tiem ir tādi iespaidīgi rīki kā starptautiskais aizdevums, valsts sektora un sociālās sfēras metodiska presēšana krīzes un šā kredīta vārdā. Daļēji apstākļu nepārvaramība top nodrošināta mākslīgi. Neba velti valdība tur valsts pozitīvo perspektīvu miglā. Neba velti tās iespējas, kuras ļautu atdot parādus, attīstot ražošanu, vērtības radīšanu, ģeopolitiskā stāvokļa izmantošanu,... tiek viestas politikā ar ļoti gariem zobiem. Tam tā jābūt, lai pārliecinātu arī sabiedrisko domu par to, ka vienīgais Latvijai iespējamais parādu atdošanas ceļš ir valsts (lēta) izpārdošana. Privatizācija, kurā Latvenergo ir gan garšīgākais, gan, pateicoties sabiedrības savulaik pietiekami vienotai attieksmei, pagaidām grūtāk aizsniedzamais kumoss. Bet, ja to izdodas nokost, tad politiskajiem "enerģētiķiem" Latvijas pusē būs izdevies otrai pusei reiz solīto izpildīt. Un otra puse nav nekāda Latvijas tauta, kurai var solīt kā caurā mucā ūdeni liet. Bet stāsts sākās jau sen. Pašu sākumu neaiztikšu. Vien, lai mana attieksme kļūtu skaidrāka, dažos teikumos shematiski, bez kādas gaļas, atgādināšu vienu tā posmu. 1996. gadā The Project syndikate publikācijā par enerģētiku Austrumeiropā bija teikts, ka privātais kapitāls ir drauds enerģētikai un valsts neatkarībai, jo strauji izvēršas un aicina ārzemniekus noteikt nākotni nozarē, kas saistīta ar nacionālo drošību. Tā paša gada aprīlī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka mums tagad tradicionālā veidā – caur kredītlīguma nosacījumiem – izrādīja lielu interesi par Daugavas HES. 1998. gada 18. aprīlī Andris Šķēle Lauku Avīzē paziņoja, ka tādi monopoli kā Latvenergo ir jāsagrauj un ka viņš to izdarīs (jāpiebilst, ka togad Latvenergo bija veiksmīgākais uzņēmums Baltijā). 1999. gada novembrī valdība, bet pēc mēneša Starptautiskā valūtas fonda direktoru padome, apstiprināja memorandu, kura viens no punktiem paredzēja paātrinātu lielo valsts uzņēmumu privatizāciju, bet cits uzstāja uz izmaiņām likumos, kas ļautu turpināt Latvenergo privatizāciju. 2000. gada februārī valdība apstiprināja sadarbības plānu ar Pasaules banku, kurš paredzēja līdz 2001. gada sākumam pārdot lielāko daļu Latvenergo akciju, bet līdz 2002. gada sākumam – atlikušo daļu. No 2000. līdz 2004. gadam avīzēs netrūka Latvenergo veltītu dramatisku virsrakstu (Pie pēdējās barjeras, Apvērsums "Latvenergo" – Šlesera inspirēts, Būt vai nebūt Daugavas privatizācijai...). Paldies Dievam, netrūka arī speciālistu (ne tikai politikas "enerģētiķu") viedokļu. Bet to visu pavadīja pieņēmumi par vietējo privatizācijas entuziastu personisko ieinteresētību. Tolaik sociāldemokrāts Egils Baldzēns Neatkarīgajai teica: "Ir politiķi, kuri uzņēmušies zināmas saistības. Nu tās karājas virs kāda kā Dāmokla zobens." Tolaik tika apgalvots, ka Latvenergo vērtība ir 655 miljoni latu (tika sauktas arī citas summas, piemēram, 622 miljoni, bet neatkarīgi eksperti uzskatīja, ka Latvenergo ir divu līdz trīs miljardus vērts). Presē Latvenergo sakarā tika minēti 50 miljoni kā iespējamā komisijas nauda un piebilsts, ka parasti tā ir 10% no darījuma vērtības. Taču – darījums netika pabeigts, un tāpēc var pieņemt, ka arī Dāmokla zobens palika karājamies. Un kas tad tagad mums te salasās? Tā pati kompānija. SVF, PB, ERAB, kāda direktīvu pātadziņa no ES un pamatā tie paši vietējie entuziasti vai viņu politiskie pēcteči (JL tepat, arī TP un LPP/LC ķepurojas). Nopietni cilvēki. Par ko lai tie, kopā sanākuši, runā? Dabiski – par naudas plūsmām un nenokārtotām saistībām. Pirms desmit gadiem, bīstoties no referenduma, tika pieņemtas Latvenergo privatizāciju izslēdzošas izmaiņas Enerģētikas likumā. Tolaik visi sabiedrības slāņi spēja vienoties, definēt un paust speciālistu atziņās balstītu vairākuma viedokli par Latvenergo privatizāciju. Cilvēki rakstīja: "Neizslēdzam varbūtību, ka ar laiku var būt atrasta arī lietderīgāka īpašuma forma. Bet tā nav iedomājama gatavota un ieviešama slepeni un pret speciālistu, ekspertu novērtējumu, tautas gribu un tās interesēm! Un droši vien (tā iespējama) pie citas savstarpējas attieksmes starp tautu un likumdevējiem. Ne pie tik atšķirīgiem valdošās elites un tautas mērķiem." Kas desmit gados mainījies profesionālā skatā uz Latvenergo problēmu un statusu valstī? Vai desmit gados tautas un valdošās elites mērķi kļuvuši vienotāki, to attiecības kvalitatīvākas? Ja nav skaidras atbildes, nav saprotams, kam šī rosīšanās? Vai varbūt tādā garā tautai tiek draudēts: "Ja tu, maita, neļausi mums pri(h)vatizēt, tad mēs tevi parādu atdošanas vārdā, ui, kā piežmiegsim, ui, kā konsolidēsim!"

Sarmīt iedod iešņaukt, tad paberzēsimies.... : ))

No kurienes starp latviešiem tik daudz nodevēju?

Vai tautai jāvēl tāda sašmucējusies ekļerte, kas piesavinājās Dienu un gadiem atbalstīja AŠ? Kur te nevainojamā reputācija, cien. J.K?

Totalitārās valstīs vēsture.... -------------------- Sarmīte Elerte , vai Jums nekas nopietns nav sakāms par šodienu ? Nu ,piemēram, par reālu iespēju tautai triekt sliktu Saeimu , par iespēju tautai izvēlēties tiesnešus AR NEVAINOJAMU REPUTāCIJU , UTT???!!!

Latvijas varenākais ārsts brauks uz Maskavu atsūkāt Putinam, bet iegūs viņš, labākajā gadījumā, tikai tukšu prezi.

Latviešu taimkodam tāda daba - novelties hortzontāli.

Es nesaprotu vienu lietu - kāda vella pēc Zatlerim vajaga to vizīti uz Maskavu _________________ Ну как же вы не видите очевидного? Латвия возвращается на подсос к России. Опять меняет спонсора = Latvija atkal maina sponsoru

Mjamm...Latviešam tomēr tie kapu svētki mīļāki. Visi maitas un noziedzinieki, kameŗ dzīvi. Tikai tad kad zem zemes, tad ir svētie!

oi, kāds krievvalodīgais man ielicis 1 zvaigznīti, jo nepatīka kā es uzrakstīju!, oi Bet Lužkovs tik un ta ir mogoloīdais šķibacis!

Lužkovu ar sūdainu koku vajadzetu patriekt no šejienes! Baigi viņš te ir vajadzīgs! Mongoloīdais šķībacis, ex-komunists!

Rīt pats Lužkovs ierodas Rīgā - vari uzjautāt par ''ragaino'' ? Vispār no tā vīra var šo to pamācīties - kā nekā noturēties Maskavā 18-os gadus par galveno, tā nav joka lieta. Te ne tikai spēku, bet arī smadzeņes jāmāk efektīvi pielietot ! Daudz mums Latvijā ir ar smadzenēm 'nasing spešal' apjomā, diemžēl, pārāk maz, kas spējuši tās savas smadzenes lietderīgi nodarbināt arī sabiedrības/valsts labā.

Es nesaprotu vienu lietu - kāda vella pēc Zatlerim vajaga to vizīti uz Maskavu! Ko mēs tur esam pazaudējuši??? PAr gāzi tāpat Baltija maksā nekā citas ES valstis, Ušakova centienu, krievam esot, ieviest Maskavā "Rīgas marku" manuprāt cieš neveiksmi un nekas tur nenotiek. Tad kāda vella pēc mums Latvijai vajag to vizīti! ne priekš kam! Vajag būt lepniem un nešķisties par Krieviju vispār - lai viņa dzīvo savu dzīvo, mēs savu!

Labi, gan, ka "vilks" skolojies pie svensoniem, jo ar citām skolām ir tā pašvakāk - no Centrālās Vēlēšanu komisijas lapas dati par viņu: "Izglītība: augstākā Pabeigtas šādas mācību iestādes: Latvijas Valsts universitāte, 1986, ģeogrāfs - pasniedzējs"