Sestdienas pēcpusdienā es iegriezos kādā no Vecrīgas restorāniem. Zālē, kurā sēdēju es, atradās arī jautra kompānija no Lielbritānijas. Lielos televizoros tika demonstrēta futbola spēle, un puiši to aizrautīgi skatījās. Jāsaka, skatījās aizvien aizrautīgāk un aizrautīgāk, jo alu nu reiz viņi dzēra ar pilnīgu uzviju. Cik varēju spriest, viņu starpā notika spēle -- ja kādu no kompānijas pieķēra rādām ar pirkstu, tam cilvēkam tūdaļ bija jāiztukšo alus glāze. Te lasītājs var padomāt, cik bieži sarunājoties pat nejauši vai neapdomājoties nākas rādīt ar pirkstu, tad ir skaidrs, ka daži no britiem dzēra daudz un bieži. Oficiante nopūtās un teica, ka pietiekami bieži restorānā neesot pat kur apgriezties, tik apsēsts tas ir ar viesiem no ārzemēm. Tā tas esot gandrīz visos Vecrīgas krogos.
Te sakāmas divas lietas. Pirmkārt, šie ir ļaudis, kuri tomēr Latvijā atstāj visnotaļ ievērojamas naudas summas, un tāpēc dzīt viņus prom nebūtu prāta darbs, tieši tāpat kā tas nav prāta darbs, atsevišķos naktslokālos no viņiem plēst septīto kreklu tāpēc, ka viņi nesaprot latviešu un krievu valodu un tāpēc ir viegli apvedami ap stūri. Par to savus pilsoņus jau brīdinājušas Lielbritānijas varas iestādes, un mūsu valsts slavai tas nekādu godu nedara.
Otrs, muļķīgi pēc iznākšanas no krogus, protams, uzvedas ne jau briti vien, un piektdienās un sestdienās pašvaldības policijai Vecrīgā ir pietiekami daudz darba arī ar pašmāju ļautiņiem, kuri sadzērušies vai sarijušies mazlietiņ par daudz. Bet kas attiecas uz trīm vīriem pie Laimas pulksteņa, ir absolūti pamatots jautājums, kur viņiem būtu bijis jāčurā, ja viņi to būtu gribējuši darīt "oficiāli". Protams, turpat blakus ir apstādījumi, aiziet aiz koka ir delikātāk, nekā pogāt bikses vaļā turpat uz ielas, taču sabiedrisko tualešu trūkums Rīgas centrā ir jau sen aprunāta tēma, it īpaši naktī. Arī par to pašvaldības ļaudīm būtu jāpadomā stipri vien aktīvāk. Rīgai nekait tas, ka tā ir tūristu galamērķis, tajā skaitā arī trakulīgiem jauniešiem no Lielbritānijas. Bet vēl vairāk, vēlu vakarā uz ielas Rīgas centrā atrodas arī pietiekami daudz iezemiešu, kuriem tāpat nākas meklēt tuvāko krūmu, jo citur vienkārši nav kur.