Dziesmu svētki

Tas, ko es redzu publiskajā vidē, galvenokārt ir saistīts ar tradīcijas noturēšanu, t.i. kā piesaistīt jauniešus koru dziedāšanai. Tas ir svarīgs punkts, piekrītu. Bet kas notiks ar citām problēmām? Piemēram, repertuāra izvēle. Nezinu, varbūt organizatori pašlaik par to diskutē, bet man nav skaidrs, kas un kādā veidā turpmāk atlasīs repertuāru (šajos svētkos neviens īsti nespēja atcerēties, kas ir izvēlējies tieši šīs dziesmas, beigās laikam kā galvenais "vainīgais" palika Māris Sirmais). Atšķirībā no citiem, es domāju, ka repertuārs bija ļoti labs, sūdzības par pārāk sarežģītām dziesmām ir bijušas regulāri, arī tad, kad tās komponēja Vītols (Karaļmeita u.tml.) un Melngailis (Jāņuvakars u.tml.). No otras puses, dziesmām vajadzētu būt tādām, kas labi skan ne vien kopkorī, bet arī atsevišķa kora izpildījumā. Mūsu koris ir mazs amatieru koris (ap 20 cilvēku, ja tiek savākti arī aizņemtie, piemēram, es), līdz ar to astoņunvairākbalsīgās dziesmas neskan īsti labi. Ja vēl kāds saslimst vai citu iemeslu dēļ nav pieejams... Kas vēl? Sagatavošanās procesa organizācija. Pirmssvētku posmā pamatīgi izmeklējos internetā, bet tā arī nespēju atrast, kas tad ir svētku galvenie organizatori, iesaistītās personas. Līdz ar to man ir grūti komentēt, analizēt ko sīkāk. Bet process bija ar dažādām kļūdām. Pirmkārt, Agitai Ikauniecei vajadzētu padomāt par to, kas ir profesionālā izdegšana un kā to ārstēt. Tā ir slimība, kas biežāk piemeklē centīgos tajās profesijās, kur nav redzams tūlītējs ieguvums, gandarījums no paveiktā. Otrkārt, koristu dzīšana ar rungu uz kopmēģinājumiem nu nav tā motivējošākā metode. Mūsu koris uz kopmēģinājumu dabūja vākt radus, draugus, paziņas, kuri, saprotams, nedziedāja, bet vajadzīgajā brīdī piecēlās kājās un piepildīja vajadzīgo skaitu. Objektīvu iemeslu dēļ vairāki mūsu koristi uz šiem mēģinājumiem netika (tādi nu mēs esam - vidējās paaudzes, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju koris). Ļoti laba tradīcija būtu ļaut atsevišķu koru diriģentiem pašiem iejusties virsdiriģentu lomās - tajos skates koncertos vai kā nu tos sauc. Mūsu koru grupā nejaušības dēļ tā sanāca, un visi bija ļoti apmierināti ar notikušo. Bet vajadzētu arī lielāku virsdiriģentu aktivitāti. Šajos svētkos izskatījās, ka viņiem koristi ir vienaldzīgi. Iepriekšējos svētkos viņi kopmēģinājumus apmeklēja daudz aktīvāk, un tas ļoti pacēla motivāciju. Dziesmu grāmatas... Ir taču labi zināms, ka iespiest vairākas plānākas grāmatas ir dārgāk nekā vienu biezāku... Protams, par to dabūja maksāt koristi. Svētku dalībnieku viedokļu analīze. Mūsu svētki ir ļoti patriarhāli - šaurā lokā tiek izlemts, kā būs, citi uzzina tikai tad, kad neko vairs nevar ietekmēt. Pilnīgi noteikti ir jāiet līdzi laikam un jāņem vērā arī koru diriģentu un koristu viedokļi jau pašos pirmajos svētku gatavošanas posmos. Kā to izdarīt? Viens no variantiem - nejaušas atlases kārtībā izvēlēties dažus korus (kādu vecās paaudzes kori, kādu vidējās, kādu jauniešu, gan no Rīgas, gan mazpilsētām, gan pagastiem). Pārrunāt, kā katri no šiem koriem redz situāciju, ko viņi gribētu, ko - negribētu. Pirmkārt, tā jūs dabūsiet daudz vērtīgu ideju, otrkārt, tā jūs daudz ātrāk atlasīsiet veiksmīgās no neveiksmīgajām idejām. Deju uzvedumi dziesmām. Ja Noslēguma koncertā piedalās arī dejotāji, tad attiecīgās dziesmas tikpat kā nav iespējams izsaukt uz atkārtošanu. Kaut kā vajadzētu atrisināt šo problēmu - vai nu samazināt dejojamo dziesmu skaitu, vai arī izdomāt, ka atkārtojumā dejotāji nepiedalās. Ko darīt, ja dejotāji jau ir sastājušies uz nākamo deju, bet pieprasa atkārtot vēl iepriekšējo dziesmu? Kaut gan, no otras puses, ja turpināsies tāpat kā līdz šim - tad dziesmas neviens vairs neatkārtos. Vienkārši nodziedās un miers. Koncerti bija ieplānoti ļoti vēlu, visi jau ir noguruši. Murdēšana "ātrāk nodziedam un ejam mājās" koncertā bija ļoti dzirdama un nomācoša. Mājaslapa. Daudz nekomentēšu, vienkārši vajag paaicināt kādu sakarīgu Latvijas mājaslapu veidošanas speciālistu, lai viņš izsaka savus komentārus un ieteikumus par lapas saprotamību. Nu, nav viņa loģiski uztverama. Bez tam, ne visa informācija ir apkopota vienā lapā, svarīgā informācija ir izmētāta pa vairākām. Vai esat mēģinājuši apmeklēt www.dziesmusvetki.lv ? Pirms pāris mēnešiem, atverot šo lapu, man parādījās balts ekrāns un pieprasījums ievadīt paroli. Kāpēc nevarēja vismaz ielikt cilvēcīgu pāradresāciju uz www.dziesmusvetki2008.lv ? Koru informēšana - mūsdienās būtu tik vienkārši ielikt mājaslapā visas jaunākās ziņas. Neatceros, ka tas būtu noticis. Protams, vecais jautājums par biļetēm, to rezervēšanu un nopirkšanas iespējām. Pēc iespējas jāsamazina rezervēto biļešu skaits vai arī jārezervē stāvvietas. T.i. ja gribi iet par velti, tad stāvi kaut kur maliņā. Vietu ierādītājas. Vajadzētu viņas labāk sagatavot un paskaidrot, kas ir būtiskas problēmas, bet kas - nebūtiskas. Kādēļ jāaizliedz skatītājiem taisīt vilni? Vietu ierādītājas jau bija tiktāl sevi diskreditējušas līdz atklāšanas koncerta vidum, ka tad, kad bija jāsāk aizrādīt pļāpātājiem, neviens jau vairs viņas neuztvēra nopietni. Jaunā estrāde. Atkal - mūsu kultūras pārstāvji jau ir paspējuši sevi diskreditēt ar muļķīgajiem koncertzāles un citiem projektiem, tā ka neviens viņus vairs neņem nopietni, kad viņi saka, ka vajag jaunu Mežaparka estrādi. Vajag izvērstu, loģisku, argumentētu pamatojumu. No otras puses - kāpēc tieši Mežaparkā? Varbūt ir pienācis laiks atjaunot 4. Dziesmu svētku tradīciju svētkus svinēt arī ārpus Rīgas? Elektrovilciena kursēšanas laukā to nebūtu īpašas problēmas nodrošināt. Tas nu tā - vēl viens papildinājums analīzei no manas puses. Es jau saprotu, ka neviens manu viedokli nav prasījis, bet tomēr gribētos, lai kāds to sadzird, nevis visu izlemj vecajā, šaurajā lokā. Ir citi laiki, un darbinieku viedoklis tiek obligāti ņemts vērā pat lielajās starptautiskajās daudzu tūkstošu darbinieku korporācijās. Mūsu pašu dziesmu svētkos tas būtu vēl svarīgāk.

Ar bažām nojautu, ka turēsiet mani pie vārda. Ja godīgi - man šobrīd nav ko piebilst. Visi mediji ir pilni ar rezumē. Daudziem piekrītu, daudziem nē. Taču Dziesmu svētku noslēguma koncertā notika kas tāds, kas ļoti krasi mainīja manas domas. Man likās daudz svarīgāk, kā norādījāt Jūs, kalt dzelzi, nevis daudzajiem viedokļiem piebalsot arī savu. Šobrīd kaļamā dzelzs ir dziedāšanas jautājums skolās. Šodien biju prezidenta pilī - tikšanās bija ļoti iedvesmojoša. Neiekļāvos termiņā - sorry, Reini. Ceru, ka turpmākā darbībā Jūsu sarūgtinājumu dziedēs.

Nu ko, gan 14., gan 17. jūlijs jau sen ir pagājis, bet Artūrs Ancāns savu vārdu nav turējis. Kāpēc? Jo dziesmu svētki vairs nav aktuāli. Tas tikai apstiprina jau iepriekš teikto - dzelzs jākaļ kamēr karsta, par negācijām ir jārunā, kamēr tās ir svaigas un kamēr cilvēki ir iekustināmi. Teikšu asi - žēl, ka tādi ietekmīgi kultūras cilvēki kā Artūrs Ancāns nesaprot tik vienkāršas lietas. Tam var būt briesmīgas sekas.

Pie pozitīvā aizmirsu pieminēt, ka dalībniekiem bija ērti un bez maksas pieejams ūdens neierobežotā daudzumā.

Labdien. Solīju savu rezumē 14.jūlijā. Ievērojot pēdējo blogu, atļaušos šo datumu pastiept līdz 17.jūlijam.

Paskaidrošu, kāpēc iepriekšējā komentārā negatīvā ir tik daudz, bet pozitīvā - tik maz. Jo lielās lietas bija pozitīvas, bet sīkumos - problēmas. Otrkārt, negatīvo ir vērts aprakstīt sīkāk, lai identificētu problēmu un ļautu to veiksmīgāk novērst nākotnē.

Tagad svētki ir pagājuši, sajūsma par noslēguma koncertu pamazām noplok, un ir pienācis laiks svētku analīzei. Mans viedoklis īsumā: Pozitīvais Svētki bija izdevušies, publika apmierināta, fundamentālu nejēdzību nebija. Noslēguma koncertu veiksmīgi papildināja formalizētā sadziedāšanās, tas varētu būt sākums jaunai tradīcijai. Estrādē bija labi organizētas tualetes. Negatīvais (ar analīzi - kas tieši) Dalībnieki šķita nedaudz apātiski, formāli arī noslēguma koncerta laikā. Manuprāt, Sauli, Pērkonu, Daugavu atkārtoja tikai tāpēc, ka Kļava mēģinājumā vairākas reizes atkārtoja, ka šī nu būs tā dziesma, kuru atkārtos. Par skatītājiem nezinu, viņu aktivitātes no skatuves nebija dzirdamas, bet baidos, ka arī viņi sēdēja kā pasīvie novērotāji. Svētki bija haotiski organizēti, daudz kas notika pašā pēdējā brīdī (un man ir aizdomas, ka šis tas no ieplānotā nemaz netika realizēts). Dalībnieki par vairākām lietām tika informēti pēdējā brīdī, spilgts piemērs bija lukturīši, kas tika izdalīti piektdien mēģinājuma vidū, un nebija iespējas tos izmēģināt (vai apmainīt, ja gadījās dabūt divas sarkanas vai divas baltas gaismiņas). Vāji organizēta bija ēdināšana, kur daļā koru ēšanas taloni tika izdalīti koristiem atsevišķi, un tad nu tie drūzmējās pie divām galvenajām rindām, bet pārējās bija grūti pieejamas. Īpaši ir vērtējama neizdarība, neuzbūvējot jauno estrādi un pēc tam ieguldot miljonus vecās rekonstrukcijai, lai arī ir tāpat zināms, ka tā tūliņ tiks jaukta nost. Neveiksmīgi organizēti bija koru kopmēģinājumi, galvenokārt organizatoru attieksmes pret koristiem dēļ. Vadītāja Ikauniece ar neslēptu prieku uzskaitīja, cik koristu ir ieradušies un klaji ņirgājās par koriem, kuros dziedātāju bija maz. Šķiet, vienīgais, kas visā pasākumā viņai sagādāja prieku, bija viņas pašas balss skaņa. Kopmēģinājumus arī ignorēja vairums virsdiriģentu, sak, neies jau lieki nopūlēties. Bet no koristiem tika prasīta bezierunu paklausība. Protams, biļešu jautājums, kur tika pieļautas vai visas iespējamās nejēdzības - nekārtības ar serveriem, milzums rezervēto biļešu, par kurām klusēja kā partizāni līdz pēdējam brīdim, spekulanti. Svētku organizatori (kā jau pēdējos gados ierasts) bija policejiski, komandēja, ko drīkst un ko nedrīkst (nedrīkst staigāt, nedrīkst ienākt ar lietussargu, fotoaparātu), bet svarīgas lietas nespēja novērst (trokšņošanu koncerta laikā). Noslēguma koncerta sadziedāšanās laikā pieteicējs sauca nevis dziesmu nosaukumus, bet gan to numurus dziesmu grāmatiņā: "Un tagad dziedāsim 34. dziesmu 40. lappusē!" Man nesaprotamā kārtā virsdiriģenti pēc koncerta kaut kur uzreiz pazuda, vai nu negribēja, vai viņiem neļāva turpināt tradīciju - ka diriģenti paši iesāk kādas dziesmas, un koris pievienojas. Pūt, vējiņi nodiriģēja Sirmais, lai arī parasti to darīja visa diriģentu saime kopā. Kopumā - no svētku organizācijas puses dominēja vācu ordnungs krieviskā izpildījumā. To visu kompensēja latviešu dziesma, bet... Vai tas izdosies arī turpmāk?

Jo vairāk nejēdzību ar Dziesmu svētkiem būs saistīts, jo mazāk prieka tajos būs piedalīties. Nu tieši tā - tāpēc atslābstam negatīvisti pirmssvētk un nu jau svētku laikā, lai dalībniekiem nav nepatīkami piedalīties savos Lielākajos svētkos!

nē. tas nebija praids.

tik tiešām mēs nu gan esan viena rējēju tauta... diemžēl. vakar noskatījos koncertu- ģenerālmēģinājumu. Paldies! Lielisks koncerts! Atkal jutos kā jaunībā, kad pati dziedāju tajos. Galvenais, ka katrs no mums ir vai nu dziedājis, vai dejojis , ja ne pieaugušo kolektīvos, tad skolas laikā gan. Un piedalījies dziesmu un deju svētkos. bet vai tāpēc tagad tā jārejas? par lielu prieku mūsu nelabvēļiem un skauģiem. priecāsimies par to, kas mums ir, leposimies ar to. gan jau mūs, kam noriet, atradīsies bez mums pašiem. vai nevajadzētu beidzot mums pašiem nākt pie prāta?

"Galvenais, ko gribēju pateikt: Nosvinam svētkus un tad analizēsim. Tūkstošiem dziedātāji, dejotāji un citi dalībnieki ir ieguldījuši milzu pūles šo svētku tapšanā, neaizēnosim svinēšanas prieku." Kas par īsredzību! Pēc svētkiem nevienu vairs neinteresēs to analīze, dzelzs jākaļ, kamēr karsta. Ja neviens tagad nekliegs, tad kāpēc lai pēc tam "vainīgie" ierēdņi kustinātu ausis, kad būs palikuši tikai pāris fanātiķi, kuri nāks klajā ar analīzēm un ieteikumiem? Viņi mierīgi varēs teikt, ka tas ir tikai atsevišķu skandālistu viedoklis, ka lielais vairākums ir ar visu apmierināts. Viss noklusīs, bet atkārtosies pēc 5 gadiem. Jo vairāk nejēdzību ar Dziesmu svētkiem būs saistīts, jo mazāk prieka tajos būs piedalīties. Gan koriem, gan deju kolektīviem, gan arī skatītājiem. Ja mēs par to nerunāsim tagad, tad mēs tikai būsim pievēruši acis uz problēmu. Ilgākā laika posmā visas neatrisinātās problēmas atspēlēsies desmitkārt.

Jūs ziniet kā ir man, bet ja kāds nezin, pavaicājiet zinošajiem.

Varbūt neesmu pietiekami skaidri izteicis savu viedokli. Galvenais, ko gribēju pateikt: Nosvinam svētkus un tad analizēsim. Tūkstošiem dziedātāji, dejotāji un citi dalībnieki ir ieguldījuši milzu pūles šo svētku tapšanā, neaizēnosim svinēšanas prieku. Piedāvāju rezumē un analīzes sākuma datumu - 14.jūlijs. Un vēl - [email protected].

Paldies autoram. Sen nekas tik labestīgs un gaišs nebija lasīts. Paliksim paši labestīgāki, beigsim reiz rieties, un tad arī dzīve kļūs gaišāka.

Dažas dienas pirms Dziesmu svētkiem pēkšņi atklājusies biļešu intriga. Visi atceras dienu, kad pāris stundu laikā visas Dziesmu svētku koncertiem paredzētās biļetes tika izpārdotas. Kultūras ministre – TP biedrene - H. Demakova toreiz neziņā raustīja plecus, bet izrādīja lielu pretimnākšanu un apsolīja, ka biļetes tiks sagādātas vēl vienai pārdošanas reizei. Lieki piebilst, ka arī šī tirgošanās beidzās jo ātri par sarūgtinājumu patiesiem Dziesmu svētku faniem. Viss būtu beidzies klusiņām un mierīgi, ja ne žurnālisti... Šie nāk klajā ar veselu sensāciju – izrādās, Kultūras ministrija, piemēram, uz svētku atklāšanas koncertu rezervējusi vairāk kā pusi no sēdvietu biļetēm – 11828 no 21000. Kultūras ministre, protams, ir stipri saniknota par šādu nekulturālu klačošanos. Vēl vairāk vajadzējis rezervēt, tā viņa saka. Lai nu tā būtu! Dīvaini tikai tas, ka 6000 koru dalībniekiem paredzētās biļetes neviens no koristiem ne saņēmis, ne ko dzirdējis par tādām. Esot vien bijušas izlozes – un kāds retais laimīgais ticis pie biļetes, lai aplaimotu kādu tuvinieku. Un kas tie tādi par koristiem, kuri sēdēs skatītāju solos? Viņi dziedāšot!. Protams, ka ne jau tikai koristiem esot rezervētas biļetes, kuri, kā izrādās, ne čiku, ne grabu par tām nav dzirdējuši. Biļetes esot paredzētas arī kolektīvu vadītājiem, veselam baram kultūras inspektoru, sponsoriem, žurnālistiem, Saeimas deputātiem, Prezidenta kancelejai. Interesanti - ja jau biļetes rezervētas, tad tie varbūt ir ielūgumi goda viesiem un par baltu velti? Redz, cik interesanti – un kam tad svētki? Vai ne Dziesmai? Un ne Tautai? Izrādās, ka ne. Biļetes, kas pirktas par 5 latiem, interneta pārdošanā kļūst arvien dārgākas. Nu jau sasniegta cena – 150 latu par vienu biļeti. Un cilvēki pērk. Interesantas lietas kultivē Kultūras ministrija. Interesantas un aizdomīgas. Apbrīnojami līdzīgas Stikla kalna intrigām, kur arī ar patieso tāmi tā īsti neviens nav iepazinies. Cipari ta’ mainās, jo papīrs panes visu. Tāpat kā ļaužu atmiņa. Paies laiciņš ne īss, ne garš, un paskat vien, Tautas partija piesaistīs reklāmas menedžerus un spers atkal ārā kādu pozitīvisma kampaņu, bet tā pati tauta, kas tagad dziesmas un prieka vietā bauda rūgtumu, gan jau atkal nobalsos. Ne Dziesmai vairs liela diena, bet naudai, ietekmei un korupcijai! (C)