Arvien biežāk medijos tiek pārspriests rudenī sagaidāmais „sociālais sprādziens” – sagaidāms, ka daudzi Rīgas iedzīvotāji būs palikuši bez darba, jau iztērējuši saņemtos bezdarbnieka pabalstus un līdz šim veidotos uzkrājumus, paliekot bez iztikas līdzekļiem, iespējas nomaksāt obligātos ikdienas maksājumus. Protams, pilsētai tam jau savlaicīgi jāgatavojas.
Mums šī ir pirmā ekonomiskā krīze pēc piedzīvotā ekonomiskās izaugsmes perioda, taču, piemēram, Somija vēl labi atceras deviņdesmito gadu sākumā piedzīvoto ekonomisko lejupslīdi. Atskatoties uz to, viņi atzīst, ka šo periodu uzņēma nesagatavoti. Ekonomiski sarežģītais laiks viņiem nozīmēja arī noziedzības līmeņa paaugstināšanos un pašnāvību skaita strauju pieaugumu – daudzi saviem spēkiem vairs neprata tikt laukā no ekonomiski sarežģītās situācijas. Ir pēdējais brīdis tam sagatavoties mūsu valstī - statistikas dati liecina, ka pašnāvību skaits ir strauji palielinājies pērnā gada ziemas mēnešos. Lai arī kā ierasts tas sarucis pavasarī, taču diemžēl tiek prognozēts, ka līkne būs augšupejoša atkal drūmajos rudens mēnešos.
Jāgatavojas ir dažādos veidos. LIbertas.lv prioritārās jomas tuvākajam pusgada, gada periodam ir drošība un sociālie pakalpojumi, jau tagad meklējot iespējamos risinājumus, kā pašvaldība palīdzēt var pilsētniekiem sagādāt ikdienas pārtiku un saglabāt dzīvesvietu.
Taču kā liecina citu valstu pieredze, tad viens no palīdzības veidiem, kas jau novērš problēmu sākotnēji ir iedzīvotāju finanšu izglītotības paaugstināšana. Bankas šobrīd atzīst, ka „treknajos gados” ir bijusi noteikta klientu grupa, kas „dzīvojusi uz kredīta”. Viegli pieejamie naudas resursi aizdevuma veidā daudziem radīja ilūziju par neizsmeļamiem naudas krājumiem. Bet tagad līdz ar jau tā sarežģīto ekonomisko situāciju šiem iedzīvotājiem jātiek galā arī ar nepārdomāti izveidotajiem milzīgajiem parādiem.
Citu valstu pieredze pierāda, ka šo problēmu nepieciešams strādāt preventīvi, un noder bezmaksas finanšu konsultantu palīdzība. Šādu finanšu konsultantu uzdevums ir izskaidrot pamatprincipus budžeta plānošanā, pastāstīt par pamata finanšu pakalpojumiem: dažādiem aizņēmuma veidiem – hipotekārais kredīts, līzings; uzkrājumu veidošanu un apdrošināšanu.
Arī resursus šādiem projektiem varētu viegli atrast, ne tikai tukšojot pašvaldības budžetu, bet arī veidojot publiskās-privātās partnerības sadarbību ar finanšu institūcijām. Esmu pārliecināta, ka, uzturot sociāli atbildīga uzņēmuma tēlu, daudzas bankas būtu ar mieru piedāvāt šādu finanšu apmācību arī no savas puses. Pašvaldībai atliek vien būt aktīvam vidutājam starp bankām un iedzīvotājiem.