Protams, vairums eirofīlu uzskata, ka labākair šāda vienošanās nekā nekāda. Tā vismaz ļauj izkustēties no konstitucionālās paralīzes. Tomēr virkne lietu rada nopietnas bažas:
- Francijas prezidenta Sarkozī panāktā „brīvas un neizkropļotas konkurences” izslēgšana no Savienības mērķiem. Sarkozī to interpretē kā uzvaru pār anglosakšu tipa brīvā tirgus politikas „ideoloģiju un dogmu”. Tā varētu ļaut sniegt plašāku valsts atbalstu „savējiem” un ierobežot „svešos” Eiropas tirgū. Lai arī citas piezīmes Eiropadomes lēmumā apstiprina konkurences principu, daudzi uzskata, ka Eiropas Komisijai turpmāk nāksies grūtāk ierobežot karteļus un monopolus kontrolēt valsts subsīdijas un izvērtēt kompāniju apvienošanos. Viens no jautājumiem, piemērām, ir: vai Eiropas Komisija (Nellija Krūsa un Andris Piebalgs) spēs īstenot nodomu tālāk liberalizēt Eiropas enerģijas tirgu, un arī panākt, ka Gazprom pārdod savu daļu Ziemeļu gāzes vada uzņēmumā?
- Eiropas jaunā „reformu līguma” aprises, kuras noteica ES valstu līderi ironiski tiek sauktas par vienkāršotu līgumu. Patiesībā daudzie kompromisi un atrunas to ir sapiņķerējuši tiktāl, ka neviens ierindas pilsonis nespēj šiem principiem īsti izsekot. Mērķis „padarīt Eiropu pilsoņiem tuvāku un saprotamāku” līdz ar to kļūst vēl iluzorāks.
- Daudzās atrunas ES līderu lēmumā varētu ļaut Polijas dvīņubrāļiem atjaunot savus draudus bloķēt Eiropas līguma noslēgšanu šī gada rudenī, kad šo lēmumu būs jāpārvērš juridiskā tekstā un tā parakstīšanas/ratificēšanas laikā. Ja līgums atkal tiks iesaldēts, reāls kļūst scenārijs, kurā Eiropas kodola valstis virzās uz priekšu ar ciešākas integrācijas projektiem, atstājot poļus un citas jaunās dalībvalstis ārpusē.
- Aiz formālās vienošanās tomēr nevar tikt nepamanītas dziļās pretrunas dalībvalstu starpā, nacionālo interešu dominēšana pār kopējām. Tieši šīs pretrunas veiksmīgi spēj izmantot ārejie spēki. Piemērām, Krievija, kura izspēlē vienu enerģijas kārti pēc otras, vienojoties ar atsevišķām valstīm vai kompānijām. (Tai pat dienā, kad ES līderi vienojās par līguma pamatprincipiem, Gazprom un itāļu gāzes kompānija ENI parakstīja nodomu protokolu par lieljaudas gāzes vada celtniecību pa Melno jūru un Vidusjūru uz Itāliju. Tas padarītu ekonomiski nepamatojamu ES līdz šim atbalstīto Nabucco gāzes vada projektu, kas bija iecerēts Eiropas atkarības mazināšanai no krievu gāzes).
Vasaras vidū ar šīm bažām, protams, negribas sevi apgrūtināt. Tomēr ceru, ka šis solidaritātes deficīts Eiropas Savienībā liks Latvijai intelektuāli un finansiāli saspringt dažu lielo stratēģisko mērķu īstenošanai - eiro un enerģētiskajai drošībai.