Viņa paskaidroja, ka kultūrtelpa ir svarīga atsevišķa Latvijas identitāte, kas valsti padara pievilcīgu un īpašu gan tās iedzīvotājiem, gan vērotājiem no ārpuses. Ņemot vērā ārpasaules spēcīgos unificējošos spēkus, sevišķi svarīgi saglabāt savu īpašo identitāti, klāstīja Ēlerte, norādot, ka Latvijas īpašo kultūrtelpu veido gan mākslas un mūzikas skolas, gan vācbaltu pilis, latviešu lauku sētas, pareizticīgo baznīcas, sinagogas un citi elementi.
"Ar to mēs esam atšķirīgi un svarīgi Eiropai, jo Eiropas integrācijas procesi notiek visās jomās. Tikt līdz modernitātei Latvijā ir iespējams tikai tad, ja mēs būsim sekmīgi integrācijā, kas arī ir zināmā mērā unifikācijā - ekonomikā, lauksaimniecībā, nodokļos, izglītībā. Bet tas, kas prasa īpašu politiku un kas ir īpaši sargāts katrā Eiropas valstī, ir stiprināt savu atšķirīgo identitāti," pastāstīja Ēlerte.
Viņa teica, ka preambulā uzsvērts uzdevums stiprināt savu savpatību un būt atvērtiem un daudzveidīgiem. Ēlerte akcentēja, ka vēsturiska Latvijas priekšrocība ir tās ilglaicīgā atrašanās dažādu kultūru krustpunktā, taču "esam īpaši un svarīgi ar to, ka esam atšķirīgi un ka daudzveidīgās pasaules kultūras savijušās kopā ar latvisko kultūru," minēja Ēlerte. "Integrācijas pamats ir latviešu valoda, latviešu un mazākumtautību garīgās kultūrvērtības," viņa piebilda.
Šī preambula ir Kultūras ministrijas, nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvju un NKP piedāvājums Latvijas kultūras vīzijai līdz 2030.gadam, un diskusija par to turpināsies Stratēģiskās analīzes grupā. Diskutējot par preambulā izvirzītajām lietām, būtu vēlams panākt, lai Latvijas īpašajai identitātei un kultūrtelpai tiktu pievērsta īpaša uzmanība tālākajā valdības politikā un lai valsts kultūrtelpa, nododot nākamajām paaudzēm būtu bagātāka un interesantāka, sacīja Ēlerte.
"Tas kļūs par valsts augstāko dokumentu, kuram būs jāpiemērojas visām pārējām būtībām," piebilda NKP priekšsēdētāja.
Savukārt kultūras ministrs Ints Dālderis (Tautas partija) uzsvēra, ka šī vīzija nenorāda ar konkrētu institūciju un pasākumu skaitu, izskatu vai vērību, bet to, kā 2030.gadā izskatīsies Latvijas sabiedrība, tās kultūrvērtības. "Runājot par šo vīziju, skaidrs, ka plānot tik tālu konkrētas lietas ir ārkārtīgi grūti.. Konkrēti runājot, latvieši mīl teātri, mūziku, svarīga ir vispārējā sadzīves kultūra, tas, kā mēs dzīvojam, runājam," pastāstīja Dālderis. Viņš arī atzina, ka valsts pamatvaloda 2030.gadā būs latviešu valoda, taču liela uzmanība tiks pievērsta mazākumtautību kultūras sasniegumiem.
Ēlerte, lūgta minēt vīziju Latvijas kultūrā 2030.gadā, norādīja, ka tad cilvēki Latvijā būs lepni maksāt nodokļus, jo viņi zinās, ka nauda aizies arī kultūrai un tās videi. Tad valstī būs nacionāla kino skola, Alvja Hermaņa teātra skola, kurā mācīsies cilvēki no visas pasaules, cilvēkiem būs iespējams pēc grāmatas lasīšanas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aiziet uz Rīgas koncertzāli AB dambī.
NKP savu viedokli paudusi arī Valsts prezidentam un izstrādājusi priekšlikumu LIAS preambulai, uzsverot kultūras, valodas un nacionālās identitātes lomu Latvijas ilgtspējīgā attīstībā - "Latvija 2030.gadā būs mūsdienīga nacionāla un eiropeiska valsts ar daudzveidīgu un atvērtu pilsonisku sabiedrību. Latvijas nāciju raksturos piederības izjūta valstij un kultūrtelpai, kuras kodolā ir latviešu valoda, latviešu un mazākumtautību radītās kultūrvērtības, to saglabāšana, jaunradīšana un nodošana nākamajām paaudzēm".
Kultūras sadaļas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam mērķis ir Latvijas kultūrtelpas attīstība konkurētspējīgai nacionālai identitātei, sabiedrības radošumam un reģionālajai attīstībai, piederības izjūtas veidošanai. Par prioritāriem ilgtermiņa rīcības virzieniem nosaukti politiskās nācijas attīstība, nacionālās identitātes zīmolēšana un izpratne, latviešu valodas saglabāšana un valodu daudzveidības potenciāla izmantošana, kultūras kapitāla izmantošana kvalitatīvas vides un radošas sabiedrības attīstībā reģionos, kā arī sabiedrības līdzdalības pieaugums kultūras procesu veidošanā.
Kultūras sadaļas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam projekts pieejams arī KM interneta mājaslapā - http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/strategijai.html.