Esam kļuvuši stiprāki. Jo mūs nenogalināja

Domāju, daudzi gāja uz kongresu ar bailēm un retais ar pārliecību. Rīts pierādīja, ka bailēm nav pamata. Zāle bija tik pina, ka cilvēki stāvēja kājās. Pēc kāda laika prombūtnes atkal bija atgriezušies tie, kuri  bija aizgājuši no aktīvas dalības partijā. Līdz kongresa atklāšanai  partijas rindās bija uzņemts 51 biedrs, bet vēl ilgi pēc sākuma cilvēki nāca ar iesniegumiem un daži uzreiz pieteicās debatēt. Es lepojos ar katru, kurš vakar bija Kongresu nama zālē. Ar katru, kurš ar mums kopā bija pirmo reizi. Nav liela māksla būt kopā, kad ir labi. Bet ir īpaša drosme pievienoties, kad klājas grūti. Es lepojos ar daudzajiem nodaļu cilvēkiem, kuri labdabīgi strīdējās savā starpā par to, kura nodaļa ir labāka un kurā nodaļā vairāk jaunpienācēju. Es lepojos ar Bauskas nodaļu, kurai vakar pievienojās septiņi jauni biedri. Ar Siguldas nodaļu, kura, pateicoties manam kolēģim Ainaram Latkovskim, izveidojās mums grūtās dienās. Ar Ogres nodaļu, kura vakar teica, ka ir vislabākā, saprotot, ka tā aicina citus teikt to arī pašiem par sevi. Ar Saldus nodaļu, kura noturējās pretī spiedienam aiziet un meklēt, kur labāk. Es lepojos ar Aināru Šteinu, kurš tagad ir valdē un, pateicoties kuram par mūsu nodaļu vadītājiem nav radies priekšstats, ka viņi ir naudaskāri pašlabuma meklētāji. Es lepojos ar Solvitu Āboltiņu un Arti Kamparu, kuriem pēdējie gadi bijuši īpaši grūti, jo varaskāri cilvēki mēģināja nostumt viņus malā, lai attīrītu sev ceļu. Kongress pierādīja, ka viņi ir mīlēti un cienīti savā partijā. Es lepojos ar Einaru Repši un Krišjāni Kariņu, bez kuriem nebūtu mūsu vakardienas. Es lepojos ar mūsu jaunatnes nodaļu, kura vienmēr stāvējusi savās pozīcijās cieti kā klints un uz kuriem vienmēr var paļauties, ja vajadzēs palīdzību. Es lepojos ar ventspilniekiem, kuri  nenogura, braucot tālo ceļu un debatēs argumentēja mūsu nākotnes  rīcībspēju. Es lepojos ar Lailu Timrotu, Gintu Ozolu,Vizmu Vilumsoni un Modri Kokinu, kuri vienmēr ir kongresu un mūsu biroju ikdienas labie gariņi. Es lepojos ar katru no 320 cilvēkiem, kuri bija zālē un ar tiem, kuri bija domās kopā ar mums. Jo arī domas un virtuāli laba vēlējumi palīdz.  Šis kongress bija izšķirošs. Izšķiroši bija, ka tajā nebija intrigu kā iepriekšējos divos. Izšķiroši, ka zālē bija tikai viens otram labu vēloši cilvēki. Izšķiroši, ka cilvēki apliecināja vēlmi būt kopā un strādāt. Izšķiroši arī tāpēc, ka nebija neviena, kurš atnācis ar nolūku graut. No valdes idejām un rīcībspējas atkarīgs, kas notiks  tālāk. Ir arī skaidrs, ka sliktāk vairs nebūs. Esam kļuvuši stiprāki un gudrāki. Vakardiena to pierādīja.