Proti, ministrija ir izsludinājusi konkursu uz pētījumu, ko par ministriju domā ļaudis jeb gudri tas saucas — publiskā tēla izpēte un ieteikumi stratēģijas veidošanai. Ministrijas preses vīrs skaidrojis, ka tas vajadzīgs, lai, piemēram, zinātu, ko par ministrijas komunicēšanas prasmi domā potenciālie audžuvecāki. Nu skaidrs taču, ka tas ir svarīgi! Vai tad kādam patīk veikalā ņemt gurķu burkas no noputējušiem plauktiem un vai tad kāds pieņems audzināšanā bērnus, ja tie nāks no institūcijām ar sliktu reputāciju. Ne taču! Reputācija ir svarīga, un vispār — varbūt valstī jau sen vairs nebūtu bērnu namu, ja iespējamie aizbildņi, audžuvecāki vai adoptētāji bērnus svinīgi saņemtu pa taisno no Baštika rokām, kurš būtu ģērbies sniegbaltā uzvalkā un pie bērna pasniegšanas piemīlīgā balsī nodeklamētu kādu daiļu rindu.
Šo variantu noteikti arī derētu papētīt, un vēl vajag izpētīt, vai tad, ja zvana kāds žurnālists, ministra kungam labāk atbildēt, stāvot kājās vai sēdus. No tā taču atkarīga komunikatīvā toņkārta, un tēlam tas neapšaubāmi ir būtiski. Un kas ir kādi nieka astoņi tūkstoši latu, kas paredzēti pētījumam, pret visu Latvijas pabērnu likteņiem? Un, protams, ka ar šo pētījumu nevajag nodarboties nevienam no sešiem pašas ministrijas komunikācija daļas darbiniekiem, tādam mērķim vajag izcilākos profesionāļus!
Bet, Baštik, varbūt tomēr nevajag tērēties? Visi tāpat taču zina, ka tu esi foršs ministrs un bērnu ministrija ir super!