Garlaicīgi nebūs!

Pārfrāzējot slaveno franču revolūcijas darboni Žanu Polu Maratu, kas teica, ka „proletariātam nav ko zaudēt, izņemot savas važas”, valdošajai koalīcijai laikam vairs nav ko zaudēt, izņemot tās finansējošo oligarhu mīlestību. Tautas uzticība kaut kur nemanot pazudusi pa ceļam uz varas Olimpu, un to nāksies ilgi meklēt kārtējās pozitīvisma kampaņas gaismā. Jā, arī pilnīgas bezatbildības un visatļautības sajūta var padarīt stipru, tikai kam šāds stiprums nes labumu?Ar Zaļo un zemnieku savienības deputāta Viļņa Edvīna Breša vieglo roku līdz šim pilnīgi nekaitīgais jurisprudencē lietotais latīņu teiciens _mutatis mutandis _ir ieguvis bezmaz vai lamuvārda nozīmi. Draudzīgais Tautas partijas, Zaļo zemnieku savienības un Saskaņas centra balsojums par „Breša mutantiem” likumprojektā „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” ne tikai manāmi sarežģīja darbu pašmāju cīnītājiem pret noziedzīgās naudas legalizētājiem, bet arī, piedodiet man, uzspļāva tādai līdz šim ar bijību uztvertai norādei no augšas kā ES direktīva. Tas nozīmē, ka šiem balsotājiem no kāda ir bail vairāk nekā no tautas vai ES. PCTVL reaģēja operatīvi, gan balsojot pret „Breša mutantiem”, gan nosūtot Valsts prezidentam vēstuli atgriezt šo korupcijas radīto brāķi atpakaļ Saeimā. Otrdien mūsu frakcijas pārstāvis Juris Sokolovskis, kuram atšķirībā no agronomijas speciālista Viļņa Edvīna Breša ir juridiskā izglītība, piedalījās prezidenta rīkotajā diskusijā par šo likumprojektu. Likumprojekts tika atgriezts. Cik visā tajā bija patiesa prezidenta sašutuma, cik nevēlēšanās nonākt līdz vēl vienam referendumam, kuru draudēja sarīkot Jaunais laiks un PCTVL- nav saprotams. Taču visa šī jezga uzskatāmi pierāda, ka tautai ir jādot tiesības atlaist Saeimu, lai šis Damokla zobens karājoties virs deputātu galvām, padarītu likumdošanas procesu mūsu valstī prognozējamāku un tuvāku tautas interesēm.  Garlaicīgi nebūs! Viena no Saeimas funkcijām ir tiesnešu apstiprināšana, un izpētot šīs ceturtdienas plenārsēdē apstiprināmos tiesnešus, es ievēroju kādu pazīstamu uzvārdu – Velga Gailīte. Gailītes kundzi, kura kautrīgi neatpazina sevi grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" minētajā Veltā Gaidītē, kura neatzina vainu pret viņu ierosinātajā disciplinārlietā par lēmumu skandalozajā Žuravļova pilsonības lietā, tiek piedāvāts paaugstināt par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Nu laikam nopelnījusi! Tikai ar kādiem darbiem? Jāatzīmē gan, ka valdošās partijas šoreiz piesardzīgi neatbalstīja šo paaugstinājumu. Nav jau indulģence noziedzīgas naudas atmazgātājiem, bet gan parasts tiesnesis,  pār kuru kritusi šaubu ēna.    Skatoties uz to visu, es saprotu, ka mums jārūpējas ne tikai, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot ekoloģiski tīrā vidē, bet arī lai tās varētu dzīvot tīras un godīgas politikās vides apstākļos. Tāpēc nāciet uz referendumu 2. augustā un balsojiet par tautas tiesībām uz atbildīgu un godīgu politiku.