Tagad, kad notiek līdzīga okupācijas varas izrēķināšanās ar okupētu tautu, Latvija klusē gluži tāpat kā klusēja daļa Rietumvalstu laikā, kad okupācijas režīms izrēķinājās ar mums, latviešiem, igauņiem un lietuviešiem.
Vai mūsu valdības klusēšana, redzot Ķīnas brutālo rīcību Tibetā, nozīmē, ka mūsu vēstures izmantošana Latvijas ārpolitikas veidošanā ir bijusi vien liekulība? Jā, diemžēl, gan prezidents Zatlers, gan ārlietu ministrs ir liekuļi, runājot par mūsu traģisko vēsturi un klusējot, redzot Tibetā notiekošo. Mēs esam par vienu Ķīnu, pat tad, ja tajā plūst nevainīgu cilvēku asinis un tā iznīcina senas tautas un kultūras. Mēs esam par labām un draudzīgām attiecībām ar valsti, kurai cilvēktiesības šķiet vien tukša skaņa. Protams, prezidents Zatlers, iespējams, vēlas doties valsts apmaksātā braucienā uz olimpiskajām spēlēm Pekinā, bet vai tiešām, Zatlera kungs, nav augstāku vērtību par politiskajām?
Ilustrācijai piedāvāju izvilkumu no Valda Zatlera intervijas žurnālam Rīgas Laiks 2007.gada augustā:
[..] RL: Tātad tāda ir Latvijas nostāja – “mi za oģin Kitaj”.
Zatlers: Latvijas atbilde lielajai Ķīnai vienmēr ir, ka ir tikai viena lielā Ķīna.
RL: Kad prezidentam Ulmanim pēc viņa prezidenta pilnvaru nolikšanas mēs jautājām, vai viņš būtu pieņēmis pilī Dalailamu, viņš atbildēja: “Jā, jā, pavisam noteikti.” Ko atbildētu jūs?
Zatlers: “Jā, jā, pavisam noteikti.”
RL: Par spīti tam, ka “mi za oģin Kitaj?”
Zatlers: Redziet, es domāju, ka mums te ir savi uzdevumi šai plašajā pasaulē. Mēs esam maza valsts, un mēs esam izgājuši cauri ļoti pretrunīgām situācijām, mūsu sabiedrība ir ļoti pretrunīga, bet tai pašā laikā tā ir ļoti stabila sabiedrība. Ja mēs šo te – vienalga, vai tā būtu Dalailamas pieņemšana – tas, ko es esmu teicis vairākkārt, ka pretēji uzskati var sadzīvot. Tā nav problēma. Problēma ir attieksmē. Jebkurš cilvēks, kurš ir kaut ko lasījis par Dalailamu, teiks: “Jā, jā, jā.” Jo tās ir augstākas vērtības nekā politiskās.