Krievija, kas savas darbības līdz šim ir aizsegusi ar miera uzturēšanas plīvuru, nu jau ir sagrāvusi jebkādu šādas misijas šķietamību. Tā ne tikai turpina uzbrukumus pēc Gruzijas armijas atkāpšanās, bet arī atbalsta separātisko republiku kara darbību, lai iekarotu vairāk Gruzijas teritorijas, kas ir tiešā pretrunā ar miera spēku uzturētāju mandātu – atturēt no karadarbības „abas” puses.
Sarunā ar ASV amatpersonām Krievijas ārlietu ministrs paziņoja: „Krievija turpinās militārās darbības, lai aizstāvētu savus pilsoņus”. Šie izteikumi liecina par to, ka Krievija pati ir atzinusi tās nespēju būt neitrālam miera uzturēšanas spēkam, jo tās argumentācija šajā konfliktā ir nevis asinsizliešanas apturēšana, bet „savu pilsoņu” aizstāvēšana citas valsts teritorijā. Kaut kur jau mēs to esam dzirdējuši, vai ne?
Pēc šiem notikumiem visām pasaules valstīm būtu nopietni jāapsver, vai no valsts drošības viedokļa būtu pieļaujama Krievijas pilsoņu uzturēšanās to teritorijās, jo šodien mēs redzam, ka Krievija nebaidās pārkāpt citas valsts suverenitāti, lai it kā aizstāvētu savu pilsoņu tiesības. Lai novērstu draudus savam valstiskumam, visām valstīm Krievijas pilsoņiem būtu jālūdz doties uz savu dzimteni, kur Krievija pilnībā var aizstāvēt viņu intereses, kā vien vēlas – ar tankiem, naftu vai Putina uzrunām.
Šobrīd Eiropai un visai rietumu pasaulei ir uzlikts nopietns pārbaudījums tās spējām aizstāvēt demokrātiskumu, valstu suverenitāti pret atklātu Krievijas agresiju. Ja tā nespēs atbilstoši rīkoties, nākamās valstis secībā būs - Moldova, Ukraina, LATVIJA.