Ja mēs saslimām no neoliberālisma, vai sociālisms mūs izdziedēs?

Problēmas kā korupcija un slikta pārvaldība ir padarījušas šo krīzi kādās valstīs vēl smagaku nekā citās.Svētdien Ģirts Kristovskis izteicās, ka «Šleseri, Zīles un Kalvīši ir diskreditējuši konservatīvo politiku un ka ar to nevar samierināties», kamēr advokāts Jānis Bordāns teica, ka nevaram gaidīt ekonomikas atveseļošanu, lai atjaunotu tiesiskumu Latvijā. Citur Eiropā daudzi vēlētāji šaubās par politiķiem un ekonomistiem, kuri propagandēja neoliberālismu un apgalvoja, ka tirgus visu sakārtos. Tas nenozīmē to, ka visiem ir jāpārtop par sociālistiem, bet gan to, ka centriski labējiem spēkiem ir jābūt sakņotiem tautā, jāstrādā visas tautas interesēs un  nevis tikai dažu cilvēku labā. Latvijā ir jāstiprina taisnīgu, ilgtspējīgu un tiesisku ekonomiku, kas kalpo visai latviešu tautai. Tirgum un politiskai elitei ir jādarbojās sabiedrības labā un nevis otrādi. Šādu pieeju varētu saukt par progresīvo konservatīvismu. Šī ideja nav pilnīgi jauna. Citur Eiropā tā sakņojas de Golla politikā (XX gs. Francijā) un Dizreali politikā (XIX gs. Lielbritānijā).  2008.gadā piedalījos diskusijās Briselē, Latvijā un Londonā, kurās aizstāvēju vienojošo jeb progresīvo konservatīvismu kā vajadzīgu ideoloģisko pretstatu neoliberālajam fundamentālismam. Mūsu domāšanai ir jābūt virzītai uz taisnīgu, ilgtspējīgu, ētisku, tiesisku ekonomiku, kurā uzņēmība, innovācijas un pilsoņu brīvība ir cieņā. Ir jācenšas veicināt uzņēmējdarbību un neaplikt uzņēmējus ar nepamatotām prasībām, vai tās nāk no Latvijas vai no ES. Tājā paša laikā ir jādara cik vien iespējams, lai veicinātu brīvu un taisnīgu konkurenci. Neefektīva konkurence ir bijusi viena no cēloņiem pieaugušai plaisai starp bagātākajiem cilvēkiem valstī un strādājošiem, kura pēdējos gados ir palielinājusies visur Eiropā un Rietumos, ieskaitot Latvijā. Šāda plaisa ir veicinājusi nelabvēlīgus sociālos rādītājus kā apātiju, zemu vēlētāju aktivitāti, atkarību, sociālo atstumtību un samazinātas vēlmes uzsākt innovatīvu uzņēmējdarbību.Nedomāju, ka sociālistiem ir atrisinājums šīm problēmām. Mūsu mērķis nevar būt valsts monopols kāda privātā monopola vietā. Tas neko neuzlabos, tikai patērētājs un piegādātājs cietīs no konkurences trūkuma. Pie tam, jādod Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem pilnas iespējas konkurēt arī vecajās dalībvalstīs, par ko daudzi sociālisti ir allaž šaubījušies. Tas nesīs arī labumu turienes patērētājiem.Līdz šim neveiksmīgā cīņa pret globālo sasilšanu bija vēl viena negatīva parādība, kurai ne neoliberāļu pieeja ne sociālisti nav piedāvājuši atrisinājumus. Tirgus nespēj to novērst un sociālisti bieži lobēja savējos, dažās vecās industrijās, vecās dalībvalstīs nevis piedāvāja taisnīgu kompromisu. Pamatojoties uz Eiropā pieņemto un cerams Pasaulē sarunāto kompromisu starp ES, ASV un jaunām ekonomikām, varēsim atrast daudzas jaunas iespējas gan ražojošā, gan pakalpojumu sektorā. Progresīvais Konservatīvisms mēģinās veicinat to, ka cilvēki gan pilsētas, gan laukos sāk uzņēmējdarbību jaunās sfērās, izmantojot gan Eiropas naudu, gan publisko/privāto sadarbību un labvēlīgākas finanšu situācijas apstākļos - Latvijas līdzekļus. Īpaši svarīgi ir saglabāt un attīstīt zināšanas laukos par alternatīvām enerģijām, bioloģisko lauksaimniecību un par iespējām tās izmantot pašmāju kā arī eksporta tirgū.Mums ir jāatceras, ka aktīva, pilsoniska līdzdalība politiskos un ekonomiskos procesosos ir arī pašmērķis, lai mūsu pilsonis būtu nevis tikai pasīvais patērētājs un strādnieks, bet aktīvs dalībnieks  zinātņietilpīgajā ekonomikā nākotnē. Lai to panāktu, mums ir jāuzsver izglītība, sabiedriskā veselība, pētniecība un  zinātne kā arī innovācijas. Ir vērts arī atgādināt par svarīgām saitēm starp augstu pievienoto vērtību ražošanu un innovāciju paaugstināšanu kā arī domāt par vieglās rūpniecības un radošās industrijas vietu mūsu pilsētās.**Interešu atruna**: Pēteris Zilgalvis ir kandidāts Eiropas Parlamentam no _Pilsoniskās savienības_, kuras programmā iekļauts mērķis: Godīga konkurence un brīvs kopējais tirgus bez protekcionisma. Brīvība Latvijas uzņēmējiem Eiropas un pasaules tirgos: ja ir taisnīgi noteikumi, latvieši spēj konkurēt un pelnīt. Pēteris Zilgalvis pašlaik strādā par Pārvaldības un ētikas nodaļas vadītāju Eiropas Komisijā. Ievēlēšanas gadījumā viņš lūgs bezalgas atvaļinājumu Eiropas Komisijā, lai strādātu Eiropas parlamentā Latvijas labā.