Jautājums: Iedomāsimies, ka Lielbritānijas premjerministrs G. Brauns vai Vācijas kanclere A. Merkele būtu televīzijā paziņojuši, ka valsts slepeno dienestu esošie darbinieki piedalās kriminālos noziegumos, turklāt G. Braunam un/vai A. Merkelei ir zināms viņu uzvārds, dienesta pakāpe, reģistrācijas numurs, adrese un telefona numurs, gan fiksētais, gan arī mobilais. Vai nebūtu tā, ka valstī momentā izceltos tāds skandāls, gan presē, gan arī sabiedrībā, ka debesis gāztos, jūrā ūdens mutuļotu un vainīgās personas aiz restēm nonāktu jau dažu stundu laikā?
Atbilde: Tieši tā. Ir pat iespējams, ka G. Brauns un A. Merkele šādu cilvēku aizturēšanu panāktu vēl pirms mutes brūķēšanas televīzijā, jo pasakot televīzijā, ka pilsonis X nodarbojas ar noziegumu, politiķis pilsonim X dod mājienu, ka nu it kā būtu laiks pazust uz ārzemēm, tāpat kā to darījuši Jūrmalgeitā iesaistītie (lai arī viens bija pārāk tūļīgs un tomēr nonāca aiz restēm). Iespējams, te akceptējams žurnālā Nedēļa piedāvātais variants par to, ka mūsu premjerministrs vienkārši bijis pilnmēness ietekmē, taču nudien gribas par viņu domāt labāk. Protams, gribēt ir viens ...
J: Presē ziņots, ka Saeimas priekšsēdētājs brīvdienās ir strādājis slimnīcā un pat piedalījies dzemdībās. Vai tas nav interesanti, ka Saeimas priekšsēdētājam ir pietiekami daudz brīva laika, no Saeimas darba brīvajā laikā pahaltūrēt slimnīcā?
A: Vispirms, godātais lasītāj, iebilstu pret vārdu "pahaltūrēt". Cik nepieklājīgi pret valsts otru augstāko amatpersonu! Turklāt varējāt atcerēties, ka valsts pirmā augstākā amatpersona piektdien no Ņujorkas atbraucot skaidri pateica, ka brīvdienās ir jāatpūšas un par politiku var domāt tikai sākot no pirmdienas, pulksten 9.00, līdz piektdienai, pulksten 17.00. Būsim tieši pateicīgi, ka valsts otra augstākā amatpersona ir atradusi nodarbošanos brīvdienās, kura tik ļoti palīdz cilvēkiem. Taču atzīmēsim arī to, ka iepriekš minētajā Lielbritānijā un Vācijā parlamenta vadītājam pilnīgi noteikti nav laika, ārpus darba vēl pastrādāt slimnīcā. Mūsu valsts otra augstākā amatpersona sola tagad vērtēt, vai patiešām viņš šos divus amatus var apvienot, "pat, ja ļoti tā gribētos". Cerēsim, ka viņš nonāks pie vienīgās iespējamās atbildes: Nē, arī tad ne.
J: Kā būtu skaidrojams tas, kas patlaban notiek Latvijas politikā, ja ne pilnmēness ietekme?
A: Grūti spriest. Vakar vakarā raidījumā "DeFacto" ļoti konkrēti, saprotami un ticami par to pastāstīja Jānis Domburs, Māris Zanders un Juris Rekšņa. Toties raidījumā neparādījās neviens, kurš mēģinātu paskaidrot, ar ko tad īsti valdošā banda patlaban nodarbojas. Viens mājiens par to, ka premjerministra uzbraucienā knābim notiek kaut kas nesmuks, meklējams laikrakstā Atkarīgā, kurā komentētājs jau divas reizes atradis par iespējamu premjera rīcību nosaukt par "neticami drosmīgu", tieši tāpat kā pirms pāris mēnešiem viņš nodokļu nemaksātāju par "mūsu prezidentu" un "tautas prezidentu" nosauca jau krietni pirms nodokļu nemaksātāja iebīdīšanas amatā. Ja Atkarīgā klaju nelikumību sauc par "neticami drosmīgu", tad tas tomēr ir rādītājs. Taču pašas valdošās bandas pārstāvji joprojām ir kā ūdeni mutē ieņēmuši. Šodien Latvijas Avīzē kolēģis Voldemārs Krustiņš lokās krustām un šķērsām, mēģinādams no Aigara Štokenberga izdabūt laukā atzinumu, ka patlaban valdošā banda tomēr ir aizgājusi mazliet par tālu, bet veltīgi. Jācer vienīgi, ka valdošo bandu pārstāvošie deputāti saprot, cik masīvi nožēlojami viņi visi kā viens ir kļuvuši.
J: Vai patiešām politikā nav nevienas labas idejas?
A: Paldies par jautājumu. Jā. Saeimas "Jaunā laika" frakcija ir nākusi ar ierosinājumu, atjaunot Saeimas Pretkorupcijas komisiju, kuru valdošās bandas deputāti nolikvidēja apmēram piecas minūtes pēc stāšanās amatā. Ja valdošās bandas deputāti šo ierosinājumu noraidīs, tas skaidrāk par skaidru parādīs, ka viņiem korupcija mūsu valstī šķiet akceptējama un pat veicināma. Cik masīvi nožēlojami.
J: Zinām, ka kādreizējais premjerministrs Vilis Krištopans patiesībā nekad neteica, ka Latvija ir muļķu zeme, bet vai tomēr nav atsevišķu rādītāju par to, ka ir gan?
A: Diemžēl jā. Uzskatāms piemērs ir šodien Dienā publicētajā materiālā par zoodārzu un to, kā darba ļaudis tur baro zvēriņus arī labi zinādami, ka tā nedrīkst. Viena māte stāsta, ka jā, zina, bet bērnam lācim domātos cepumus dod vienalga, jo bērnam tas patīk. Uz aizrādījumu, ka tā nevajag, viņa uzbrēc, ka nevajag iejaukties. Un lācis ēd cepumus. Cita pilsoņa bērns baro citu zvēru, un tētis pastāsta, ka te var, jo te konkrēti un specifiski nav aizlieguma, lai gan pie ēzeļiem tāds ir bijis, un tāpēc likumpaklausīgie pilsoņi ēzeļus gan nav barojuši. Zoodārza runas vīrs Līdaka skaidro, ka sodīt nevar, jo tad būšot skandāli. Protams, Līdaka ir viens no minētajiem valdošās kliķes deputātiem, tātad viens no tiem, kurš pārstāv domu, ka noziegumus mūsu valstī vajag sodīt selektīvi. Savējos nesoda, lai nebūtu skandāls, un Līdakam zoodārza apmeklētāji tomēr ir savējie, tāpat kā viņa pārstāvētajai partijai savējais ir hūtainais cilvēks no Puzes. Nosprāgs kāds nabaga lopiņš, ne ar savu barību pārbarots? Tāda dzīve. Protams, nesaku, ka tā Līdaka to vēlas, bet tā sanāk. Skatīsimies, cik ilgi būs jāgaida, pirms veselības problēmas radīsies par milzīgu naudu atvestajām žirafēm...
Jauku visiem dienu!