Šeit kopš jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām joprojām nav izdevies izveidot valdību. Otrdien beļģi pārspēja savu pirms 20 gadiem uzstādīto valdību tapināšanas rekordu, jo bija pagājušas jau 149 dienas kopš viņi ķērušies pie šī darba.
Tiesa, arī strīdu iemesls ir pavisam īpašs – tā pamatā ir flāmu un franciski runājošo partiju nespēja vienoties par to, kāda būs jaunā valdība un ietekmes sadalījums tajā. Tieši tādēļ pēdējo mēnešu laikā ir pastiprinājušās runas par to, vai šīs divas Beļģijas daļas vispār ir spējīgas turēties kopā. Lielākie Beļģijas sadalīšanās atbalstītāji ir flāmi. Tieši Flandrija ir bagātākā un valstij lielākos ienākumus dodošā Beļģijas daļa iepretim nīkstošajai Valonijai. Flāmi jau pasen kurn, ka viņiem ir apnicis uzturēt daudz slinkākos un mazāk radošos valoņus. Lai arī pārliecinošs vairākums flāmu ir iemācījušies runāt franciski, viņus tracina tas, ka valoņi nemācās otras grupas valodu.
Nerimstot valdības veidošanas sarunām un diskusijām par sadalīšanos, franciski runājošajā Beļģijas daļā jau pāris mēnešus turpinās karogu – valsts vienotības simbolu - izkāršana pie mājām. Piestiprināti pie balkoniem, palodzēm un logu rāmjiem, Beļģijas dzeltni-sarkani- melnie karogi pelēcīgajā Briselē plīvo kā košas rudens lapas. Iespaidīgākās ainas redzamas pilsētas mikrorajonos, kur daudzstāvu māju iedzīvotāji teju jau sākuši sacensties par to, kurš būs piekāris iespaidīgāka izmēra vai formas karogu.
Tieši Brisele būtu viens no galvenajiem strīdus āboliem valsts sadalīšanās gadījumā – franciski runājošā galvaspilsēta, kurā vēl pie tam izvietotas ES un NATO mītnes, atrodas Beļģijas flāmu daļā. To, ka valsts sadalīšanās varētu nebūt viegla liecina jau vairākus mēnešus līdz ar valdības tapšanu notiekošās diskusijas par Briseles – Halles – Vilvordas vēlēšanu apgabala sadalīšanu, flāmu apdzīvotajām teritorijām vēloties atšķelties no tā.
“Cerams, līdz Ziemassvētkiem mums jaunā valdība beidzot būs,” nesen, runājot par politisko krīzi, man jokodams teica kāds flāmu žurnālists. Tiesa, dzīve turpinoties tāpat. Premjera pienākumus joprojām pilda iepriekšējas valdības vadītājs Gijs Verhofstads. Nespēja izveidot jaunu valdību neesot ietekmējusi valsts ekonomiku.
Kāds man jautās, kāds gan sakars ar šo gadījumu Kalvītim? Beļģija ir viena no tām “garlaicīgajām”, vecajām ES valstīm, kurā nav tādu neatliekamu un valsts ekonomikai bīstamu jautājumu kā Latvijai priekšā stāvošie. Arī nespējai izveidot valdību Beļģijā ir citi iemesli.
Taču no otras puses, vērojot to, cik mierīgi uz priekšu rit dzīve šajā Beniluksa valstī un klausoties, kā Latvijas premjers jau nedēļām ilgi cenšas iegalvot, ka tikai viņa palikšana pie varas nozīmē izvairīšanos no krīzes, tas vairs nešķiet pārliecinoši. Beļģijas piemērs rāda, ka valsts kādu laiku pavisam mierīgi var izdzīvot bez valdības.