Pat aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), liekot izbrīnā daudziem paraustīt plecus, pirms kāda laika strikti paziņoja, ka uz dienvidiem karavīri netiks sūtīti. Tiesa, ministrs to skaidroja ar attiecīga ekipējuma trūkumu, nevis nevēlēšanos iesaistīt karavīrus daudz grūtākas misijās. Pagājušajā nedēļā V.Veldre jau solījās, ka Latvija savas saistības pildīs. Jācer, ka sākotnējie viņa izteikumi bija vien veids kā paskubināt partnervalstis apgādāt NBS ar trūkstošo ekipējumu, ne tikpat “spoža” ideja kā jātnieku godasardzes izveidošana. Šodien arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) apstiprināja, ka Latvija Afganistānā paliks. Sagaidāms, ka drīzajā NATO sammitā Bukarestē dalībvalstis tiks mudinātas palielināt savu kontingentu Afganistānā. Arī Latvijai savs vārds būs sakāms.
Šobrīd Afganistānas ziemeļos dien gandrīz 100 mūsu karavīru. Latvija arī ir apņēmusies izveidot Apmācību padomnieku grupu. Tai būs jāapmāca vienu afgāņu bataljonu jeb kandaku. Latvijas grupa atradīsies ziemeļos, taču nevar izslēgt, ka apmācību fāzes pēdējā stadijā karavīri var tikt nosūtīti arī uz dienvidu rajoniem. Tāpat šobrīd tiek apsvērta iespēja uz dienvidiem nosūtīt Speciālās uzdevumu vienības karavīrus.
Tādēļ mani šorīt izbrīnīja NRA, kas pirmajā lappusē bija nodrukājusi milzīgu virsrakstu: “Ārzemēs karo piespiedu kārtā”. Par to, ka turpmāk karavīriem, darba līgumos kā obligāta tiks noteikta arī līdzdalība misijās, aizsardzības struktūrās jau runāja pāris gadus. Šodien miera uzturēšana citos pasaules reģionos ir kļuvusi par vienu no NATO valstu un citu to partneru, tātad arī Latvijas, galvenajiem uzdevumiem. Formula joprojām ir tā pati – mums šobrīd jāatbalsta citus, lai vajadzības gadījumā viņi būtu ar mums.
Kāds karavīrs NRA sūkstījies, ka inflācijas dēļ misijās vairs nav finansiāli izdevīgi piedalīties un tad jau labāk braukt uz Īriju, kur var nopelnīt tikpat daudz naudas mierīgākos apstākļos. Nav nekāds noslēpums, ka liela daļa karavīru ir devušies uz Irāku vai Afganistānu naudas dēļ. Taču tāpat man nācies sastapt ne vienu vien karavīru, kurš man sacījis, ka svarīgāka par naudu ir misijās gūtā pieredze. Bez tās veiksmīgu karjeru NBS šodien neesot iespējams veidot. Mums ir profesionāla armija, un tādēļ nevienam nav spiesta lieta tajā palikt. Dalība misijās ir nepieciešama gan mūsu drošībai, gan pašiem NBS karavīriem.