Ko darīt ar simtiem bērnu un abortu tēviem?

Grūts jautājums, tomēr es sliecos piekrist viedoklim, ka sekss pirms 18 (un jo īpaši pirms 16) Nekas nevar būt drošāks par divu vīriešu labprātīgu mīlestību. Nekādu abortu. 100% drošs.

Ja dzimumattiecības ar pilngadīgu vīrieti bijušas labprātīgas, tad visticamāk tiks piedāvāts izlīgums, kuru pieļauj likumdošana un kriminālatbildība nebūs.

Jā, pie mums daudzas meitenes ielien nobrieduša vīrieša azotē mīļumu un siltumu meklēdamas, bet pēc tam paliek ar salauztu dzīvi. Jā, pie mums daudzi nesaprot, ka seksa dabīgās sekas ir grūtniecība un kontracepcija šīs sekas var vien aizkavēt vai mazināt iespējamību. Jā, ir nepieciešama vienota izpratne par briedumu lēmumu pieņemšanai, lai "pieaugušo tiesības" - vēlēt valdību, pirkt un lietot alkoholu, nodarboties ar seksu un vadīt auto u.c., kas saistītas ar spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par izvēli ilgtermiņā jautājumos, kas skar ne tikai pašu, bet arī citus, nāk "vienā komplektā" vai arī tiek pamatots, kāpēc tiek ieviestas atšķirības, kad šīs tiesības stājas spēkā. Tomēr pilnīgi noteikti tas, ka cita joma klibo, nav iemesls nesākt risināt problēmu vismaz no vienas malas (sociālām problēmām parasti ir ļoti daudz "kāju" un "galvu", bet paturot prātā "visu zvēru" un skrubinot no vienas malas, to var iedzīt saprātīgos rāmjos līdz "atsevišķiem gadījumiem"). Kas attiecas uz atbildību un atbalstu - jā, es esmu visai tradicionāla uzsaktos un pieturos pie domas, ka IR jāzina ar ko tu guli (un nav attaisnojums, ka "viņa izskatījās kā divdesmitgadīga"). Ja to ignorē un riskē, tad riskē arī saņemt "pa mizu" ("kulstīt linus"). Un ja nu reiz situācija ir fiksēta, tad sankcijām IR jāiestājas (kādam citam šīs sankcijas kalpos kā "beigtā vārna"). Likums, kura izpildei netiek sekots, ir parodija par likumu un demoralizē visu sistēmu (ja jau vienu var ignorēt, kāpēc citu ne). Tomēr pilnīgi noteikti ar to ir par maz - ir jābūt ilgtermiņa daudzpusīgam atbalstam meitenēm un viņu bērniem un, protams, preventīviem pasākumiem (informācijai, darbam ar vecākiem, alternatīvu risinājumu meklēšanas iemaņu veidošanai utt.).

Bet ka but ar Šo???? Vai Diena bus tikpat modra? Jebsu tikai izliksities?

Tas, ka cilvēki neievēro likumu, nenozīmē,ka likums ir jāmīkstina. Tos, kam ir interese par nepilngadīgajiem, šķiet, tikai sods spēj atturēt. Nez vai viņus uztrauc meitenes (vai puiša) labklājība nākotnē.

Es gribētu parunāt tikai par meitenēm. Jautājums vienkāršs. Pirmkārt, meitenēm, kamēr tas sekss nav pamēģināts, to nemaz tik dikti negribas, vairumā gadījumu tā ir piekāpšanās puisim. Otrkārt, pat ar visai nopietnu izsargāšanos reizēm tomēr grūtniecība iestājas. Un puisis vai vīrietis tajā brīdī nozūd. Kura grib abortu 14 gados? Kura 14 gados strādā, pelna tik, lai pietiktu sev un bērnam? Cik daudz ir meiteņu , kuras ir gatavas 14 gados vismaz pāris gadus veltīt tikai bērnam? Vai varbūt gribam , lai vairāk būtu dzīvu vecāku bāreņu bērnunamos?

Taisnība, man arī tādi cilvēki riebjas. Dod Dievs mums šīs vērtības uzturēt dzīvas sevī!

Es parakstos zem katra vārda.

100% piekrītu, labi uzrakstīts.

Kā vienmēr, gan rakstā, gan komentāros tiek runāts par sekām atstājot novārtā patiesos cēloņus, plus savstarpējās neiecietības un apvainojumu gaisotne. Visa būtība nav atbildībā , bet gan garīgumā, jo atbildības kā tādas pakāpe ir tieši proporcionāla cilvēka garīgās attīstības līmenim. Garīgums un moralizēšana( ar ko mēs šeit visi bez izņemuma pārsvarā nodarbojamies) ir pavism dažādas lietas. Garīgs cilvēks tiecas pēc pēc sava ideāla ( agrāk vai vēlāk nonākot pie viena vienīgā ideāla- DIEVA)- absolūti visās dzīves sfērās un nenošķir savas domas un vārdus no darbiem- tātad ir atbildīgs par jebkuru savas rīcības izpausmi jebkurā dzīves jomā. Nekas jauns šeit nav atklājams- mainies uz augšu pats un palīdzi citiem, bez naida, neiecietības un nosodījuma. Vienīgais objekts\ subjekts,uz kura ietekmēšanu mums ir neierobežotas tiesības, esam mēs paši. Saprotot, ka cilvēka izvēles brīvība ir neatņemama dzīves uz šīs planētas raksturiezīme, ir nenopietni cerēt ,ka ar cilvēku izdota likuma spēku var kardināli un uz visiem laikiem atrisināt šajā G.Bojāra kunga rakstā skarto problēmu. Protams, ir jācīnās arī ar sekām, kas šinī gadījumā izpaužas kā likumdošanas pilnveidošana un visu atbildīgo institūciju, (sākot ar ģimeni) darba koordinēšana bērna pilnvērtīgas personības veidošanā. Tomēr jācenšas atšķirt sekas no cēloņiem un galvenā uzmanība jāveltī tieši čēloņu novēršanai. Kā jau tika minēts, visām nelaimēm un trūkumiem ir tikai viens cēlonis- mūsu gara tumsonība. Lai to apkarotu, vispirms ir jābūt drosmei to ieraudzīt, un visupirms- sevī pašā...

Manam garajam penterējumam vienīgi gribu pibilst, ka mūsdienās neizvairīties no objektīvi nevēlamas grūtniecības, ir vai nu tumsonība, vai ļaunprātība.

Kristīgās vērtības jau arī es neapšaubu, man tikai riebj cilvēki, kas šīs te vērtības izmanto politisko punktu gūšanai, paši būdami tālu no tām.

Visa būtība ir atbildībā. Šis apstāklis nosaka vērtējumu, jo ir cik tik uziet sen pilngadību sasniegušie, tomēr atbildību uzņemties nespējīgo . Te daudz runāts par dzimumatiecību ierobežošanu(kā gan to paveikt?) reglamentējot vecumu, kad nu drīkst, kad nē, būtībā nonākot komiskā situācijā, jo daba jau nekādi neietekmējās no ierēdņu lēmumiem. Tomēr vissvarīgākais, kas vissmagāk cieš no nenobriedušu cilvēku bezatbildības, bērns, bērna liktenis, bērna vienīgās bērnības deformēšana, šeit kaut kā paskrējusi garām kā mazsvarīgs , vērā tik nopietni neņemams faktors, kaut gan faktiski tas ir vissvarīgākais, kas rosina saukt pie kriminālatbildības bērna vecākus, kas vienalga kāda, izņemot veselības problēmas, iemesla dēļ,. atņem bērnam normālu vienīgo viņa mūžā, bērnību , deleģējot bērna audzināšanu, labākajā gadījumā vecvecākiem, bet sliktākajā bērnu namam. Nav dzirdēts, ka šīs "māmiņas"un "tēti " kaut kad būtu saukti pie atbildības. Acīm redzot Baštika (kurš mēģina atpirkties ar naudu) dīvainās izpratnes par humānismu dēļ. Jo bērns , tas jau nav tik svarīgi, ko viegli pieņemt tāpēc, ka vēl jau nevar pats par savām tiesībām iestāties, kamēr māmiņai un tētim ir svarīgāks kas darāms. Un tieši tāpēc šķiet, ka šo problēmu nāktos daudz vairāk paplašināt, runājot tieši par atbildību, nevis par kaut kādiem vecuma cenziem. Ir 15 gadīgi pusaudži, kas atbildīgi rūpējas par tuviniekiem un ne tikai, kas neliegs palīdzību arī citam, bet ir 30 gadīgi bezatbildīgi hedonisma pārņemti , ko vajadzētui turēt pa gabalu no bērna, jo viņu bezatbildība tam nodara reālu postu.

Dzīve ir sarežģīta lieta un protams var būt izņēmumi. Bet vai tiešām Tu uzskati, ka meitene pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas ir spējīga rūpēties par sevi un savu bērnu? Pieredze tomēr rāda, ka šādos gadījumos visas rūpes parasti tomēr gulstas uz vecvecākiem vai sabiedrību. Un pieaugušam vīrietim šādos gadījumos tomēr jābūt atbildīgam.

Tas nav viennozīmīgs jautājums... Noteikt, ka 16 gados var precēties, 18 gados jāiesauc armijā u.t.t. ... tās ir totalitārā režīma paliekas. Nedomāju ka tie 18-gadīgie puišeļi, kurus reizē ar mani iesauca un aizsūtija uz Afganistānu bija tam nobrieduši. Vai arī meitene ar kuru iepazinos, un tikai pēc laika uzzināju, ka līdz 16 vēl pāris mēnešu, bet nebiju pirmais, nebija spējīga lemt par savām attiecībām... Protams ir meitenes 15 gados, kuras ir pilnīgi nobriedušas un apzināti vēlas sakarus, ir puiši kuri 18 gados nav gatavi nogalināt u.t.t. Kurš var nospraust precīzu robežu ? Skatoties citu valstu likumdošanu šāds 16 gadu seksa cenzs, un vēl ar kriminālatbildību... ir vienkārši mantojums no pagātnes, kuru daži laikam vēlas idealizēt, kanonizēt un paturēt kā mūžīgu lielā oktobra iekarojumu.