Kots neaizstāv vārda brīvību LTV

Manuprāt, LTV ģenerāldirektora rīcībai vajadzēja būt gana skarbai. Ja vien bailes par amata zaudēšanu (kas, protams, ir koalīcijas rokās) nav lielākas par taisnīguma sajūtu. Tieši Kots bija tas, kuram, iznākot no NDK, vajadzēja kliegt, ka preses brīvība mūsu valstī ir briesmās. Tieši Kots ir tas, kuram šajās dienās vajadzēja aizstāvēt savus žurnālistus un ziņu raidījumus (to personā visus medijus), skaidri pasakot, ka viņš neko tādu vairs nepieļaus. Tā vietā LTV ģenerāldirektors brīnās, kāpēc slēgtas sēdes saturs tiek diskutēts publiski un viņš arī publiski domā, ka pārkāpts likums, kas paredz, ka slēgtās sēdēs notikušais ir slepens. Tas izklausās pēc tā, ka arī Kotu tāpat kā koalīcijas deputātus vairāk uztrauc notikušā publiskošana, ne pats fakts.Šoreiz NDK sēdes darba kārtība nebija pieejama ne komisijas deputātu kastītēs, ne Saeimas mājas lapā, nebija arī ziņas par to, ka sēde vispār notiek (vismaz man). Jau sēdes sākumā (Kots sēdi nokavēja vismaz 5 minūtes, tāpēc to nedzirdēja) apjautājos komisijas vadītājam, vai mūsu mērķis ir ietekmēt sabiedrisko televīziju, saņēmu atbildi, ka runāsim par nacionālo drošību… Kad LTV ģenerāldirektoram sāka uzdot jautājumus par ziņu saturu, īsti nespēju noticēt, ka tas tiešām notiek. Likās, ka tas ir tik absurdi, ka nevar būt īstenība. Nesagaidot sēdes beigas, aizgāju, lai konsultētos ar frakcijas kolēģiem, kā rīkoties. Liekas, izdarīju vienīgo, kas bija pareizi – informēju medijus par notikušo un, nedomājot par represijām pret sevi, aizstāvēju to, kas liekas pašsaprotami – vārda un preses brīvību. Zinu, ka NDK deputāti – Jaundžeikars, Kalvītis, Daudze un Dobelis joprojām apspriežas, ko ar mani iesākt, jo daudz izdevīgāk viņiem tomēr būtu, ja šādas un līdzīgas sēdes varētu noturēt bez manis. Pieņemu, ka tā bija plānots arī šoreiz. Un var tikai minēt, vai Kots jautājumus iepriekš zināja vai ne un vai Kots, atgriežoties TV, būtu sasaucis kādu sanāksmi vai ne. Un Kota kunga drosmei (ja nu tomēr saņemas kādai varonīgākai rīcībai par slepenības  aizstāvēšanu) nevajag baidīties, ka NDK bija slēgta sēde. Par slēgtu sēdi to var atzīt tikai ar komisijas lēmumu, ne vadītāja vienpersonisku vēlmi. Tāds lēmums nevienā protokolā nav fiksēts. Un pat ja tā būt slēgta – vai Kota kungam un koalīcijas deputātiem liekas, ka  gadījumā, ja sēdē tiktu dalīti nozagti briljanti, arī tad visiem, kas atradās telpā, būtu jāklusē?... Sēdē tika pārkāpta Satversme, tāpēc nebūtu neviena attaisnojuma klusēt par NDK runāto.. \