Krievijas vēlēšanas un specoperācija "Mantinieks"

Vladimirs Putins bija gatavs spert bezprecedenta soli postpadomju Krievijas attīstībā- „nolaisties” līdz kandidēšanai no partijas saraksta. Vēlēšanas tika deklarētas kā referendums par atbalstu Putinam. Tātad šis rezultāts ir prezidenta Putina rezultāts. Un ko prezidents saņēma pretī? Stipri mazāk balsu nekā iepriekšējās prezidenta vēlēšanās, kurās Putins ieguva vairāk kā 70%. Jau līdzšinējā Krievijas Domē „Vienotajai Krievijai” bija vairāk nekā divas trešdaļas vietu un faktiski pat Putina kandidēšana no partijas saraksta nav palielinājusi tās īpatsvaru Krievijas parlamentā. Pilnīgi gan noteikti ir tikai tas, ka „Krievijas sabiedrības politiskās Viagras” pagodinošo apzīmējumu joprojām saglabājis Vladimirs Žirinovskis, kas savu elektorātu nevienam nav atdevis. Šobrīd „kolektīvajam Putinam” jeb varas grupējumiem Kremlī un ap Kremli būs stipri jāpārdomā kā saglabāt „individuālā Putinu” palikšanu varas galvgalī. Un vēlēšanu rezultāti politiskā manevra lauku nav palielinājuši. Mērķis ir skaidrs: „Puškins tas ir mūsu viss, Putins tas ir mūsu vienmēr...”, bet menedžēšanas posms kļūst arvien akmeņaināks. Visupirms jau būs jāizšķiras par specoperācijas nosaukumu starp „nacionālais līderis” vai „mantinieks”. Pirmā izvēle nozīmētu konstitucionālas izmaiņas, kas ļautu prezidenta vēlēšanu uz trešo termiņu. Putins solījis to nedarīt, apzinoties, ka Krievijas „suverēnā demokrātija” sāktu straujiem soļiem tuvināties Lukašenko un Karimova „tautas varas” modeļiem. Pat pie Čaveza, kurš ar Dieva palīdzību bija plānojis pie varas palikt līdz 2050, tauta teikusi nē mūža prezidentūrai. Noteikti, ka Putins apzinās, ka sevis salīdzinājums ar Mahatmu Gandiju vairs īsti vietā nebūs. Tad jau paliek „mantinieks”. Mantinieks, kas tiktu ievēlēts par prezidentu, un turklāt vienmēr atcerētos, kam būtu jāpateicas par savu mantojumu. Tomēr, lai tas notiktu, būtu nepieciešami divi priekšnosacījumi. Pirmais, vēlēšanas visupirms vēl būtu jāuzvar. Un tas nav garantēts. Pašreizējais premjers Viktors Zubkovs, viens no „mantinieku” kandidātiem, vienīgo reizi piedaloties vēlēšanās uz Ļeņingradas apgabala gubernatora amatu, veiksmīgi izgāzās, paliekot ceturtais. Otrs, ne mazāk viegls un ne mazāk svarīgs uzdevums- nākošais prezidents nedrīkstētu iegūt lielāku balsu skaitu kā saraksts ar Putinu priekšgalā. Tas nu nepavisam pieklājīgi neizskatītos, ja „mantinieks” iegūtu vairāk balsu kā „nacionālais līderis”, kas viņu atbalstījis. Pārliecinoši ievēlēts prezidents varētu iedomāties, ka tieši viņš nu kļuvis par nacionālo līderi. Krievijā parasti ar varu nedalās. Šobrīd tā vien šķiet, ka prezidents Putins vēl pats nav izšķīries par turpinājumu un šīs vēlēšanas izvēli vieglāku nepavisam nav padarījušas.