Kurš saka nepatiesību?

s. valsts pensiju budžets. Raksturīgi, ka visi pēdējie finanšu ministri, sākot ar G. Bērziņu un beidzot ar O. Spurdziņu, nezin kāpēc uzskata, ka valsts budžeta lietas “vienkāršu ļaužu” prātiem, tai skaitā arī Saeimas opozīcijai, nav aptveramas un par tām var spriest tikai Finanšu ministrijas ierēdņi. Nu gan “lietpratēju” rindām piepulcējies arī zemkopības ministrs M. Roze, kurš gan tālāk par publiskiem apvainojumiem saviem oponentiem nav ticis. Ja mēs paskatāmies, kādi ir bijuši cienīto ministru O. Spurdziņa, M. Rozes un par pensiju jomu atbildīgās labklājības ministres D. Staķes skaidrojumi par valsts speciālā budžeta pārpalikuma izlietojumu, tad kaut ko vairāk par pretrunām savā starpā un jucekli izteikumos atrast tur ir grūti. Sāksim ar skaitļiem Tā O. Spurdziņš savā pēdējā intervijā (DB, 11. septembris) apgalvo, ka 2007. gada pusgadā šis valsts speciālā budžeta pārpalikuma uzkrājums bija 300 miljoni latu, D. Staķe savā intervijā (LA, 18. augusts) apgalvo, ka šis uzkrājums ir 350 miljoni latu, lai gan saskaņā ar oficiālām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai sniegtajām ziņām valsts speciālā budžeta uzkrājums Valsts kasē uz 2007. gada 1. augustu sasniedza 548 miljonu latu un, ņemot vērā obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu dinamiku, līdz gada beigām šis Labklājības ministrijas “depozīts” Valsts kasē (O. Spurdziņa apzīmējums) sasniegs 700 – 750 miljonus latu. Ja jau ministri ar tik vieglu roku mētājas ar simtiem miljoniem latu pensionāru naudas, tad nerodas pārliecība, ka viņi vēlas informēt sabiedrību par patieso stāvokli valsts pensiju budžetā. Kāpēc?   Valsts speciālajā budžetā iekasētās naudas neizmantošanu kārtējām pensiju izmaksām visi pieminētie ministri pamato ar rūpēm par nākamajām pensionāru paaudzēm, kad būtiski samazināšoties valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (saruks strādājošo skaits). M. Roze un D. Staķe pat atļāvušies melot, ka opozīcija piedāvājot visus šos 700 – 750 miljonus tūlīt sadalīt pašreizējiem pensionāriem “uz galviņām”, kas būtu katastrofāli valstij. Patiesība ir pavisam cita Valdība 2007. gada budžeta grozījumos piedāvā palielināt izmaksas no valsts speciālā budžeta, salīdzinot ar plānoto, palielināt par 11,4 miljoniem latu (plānotie izdevumi – 925,7 miljoni latu), kas ļautu palielināt vecuma pensiju vidējo apmēru par 14,67 latiem. “Saskaņas Centrs” piedāvā jau šogad palielināt minimālo pensiju līdz 100 latiem (tā būtu minimālā “bada maize” pašiem trūcīgākajiem pensionāriem). Šogad šim mērķim papildus būtu nepieciešami vien 17,3 miljoni latu, bet visam 2008. gadam – papildus 80 miljoni latu. Šie skaitļi nerada nekādas problēmas valsts speciālajam budžetam ne šogad, ne nākamgad, jo tas katru mēnesi šobrīd iekasē 110 – 115 miljonus latu. Vajadzīga vien valdības politiskās griba neļaut trūcīgākajiem pensionāriem nomirt badā (Iztikas minimums šobrīd sasniedzis 132 latus). Vēl jocīgāka aina paveras ar valsts speciālā budžeta pārpalikuma “uzkrājumu nākamajām paaudzēm”.  Kad Labklājības ministrija piedāvā valdībai veidot speciālu “finanšu resursu rezerves fondu” šim mērķim, tad O. Spurdziņa kungs atbild, ka to nevajagot, lai labāk nauda glabājas Valsts kasē, kas to pratīšot apsaimniekot. Varētu vēl piebilst - tad valdībai būtu vieglāk ar šo naudu manipulēt citām vajadzībām. O. Spurdziņš saka, ka Valsts kase 2007. gadā par “uzkrājuma” depozītu Labklājības ministrijai maksāšot 6% un tas būšot 7,5 miljoni latu. Varbūt, ka man ar loģiku un matemātiku kaut kas nav kārtībā, bet 7,5 miljoni no 700 – 750 miljonu depozīta veido vien 1 %. Interesanti būtu zināt, cik procentus no šī depozīta pelna pati Valsts kase? Ja nepelna, tad attiecīgie ierēdņi ar O. Spurdziņu priekšgalā būtu steidzami jāatlaiž no darba par klaju nesaimnieciskumu. Arī D. Staķes kundzei par šo 1% būtu jāatbild. Arī pats “uzkrājums” un tā izmantošana ir visai mistiskas lietas. Visi atbildīgie ministri vienbalsīgi apgalvo, ka “uzkrājums” gada beigās netiekot izmantots valsts konsolidētā budžeta deficīta samazināšanai (valsts pamatbudžeta pārtēriņa segšanai) un valsts parāda dzēšanai, kā tas liekas “vienkāršiem ļaudīm”, lasot valsts budžeta skaitļus, bet gan tiek kaut kur noglabāts kaut kādā fondā, par kuru nav publiskas informācijas. Mēs piedāvājam visu valsts speciālā budžeta pārpalikumu iepriekšējā gadā saglabāt speciālā budžeta kontā arī uz jauno gadu un neizmantot šos līdzekļus valsts pamatbudžeta kārtējo vajadzību apmierināšanai, viegli pagrābjot šo naudu no Valsts kases. Šādi tērētie apmēram 300 miljoni latu šogad būtu arī inflācijas ierobežošanas pasākums. Bet varbūt šī finanšu līdzekļu “uzkrāšana” Valsts kasē ir vienkārši liels blefs, kas domāts “vienkāršās tautas” mānīšanai, bet faktiski pensionāriem domāta nauda ir ērti paņemams papildfinansējums citām vajadzībām? Zināma attīstība ir vērojama mērķos, kam šis “uzkrājums” domāts. Potenciāli trūcīgo nākotnes pensionāru vietā, kuri dzīvošot vēl sliktāk, nekā pašreizējie pensionāri, jo demogrāfiskā situācija pēc 10 – 15 gadiem būšot ļoti smaga (M. Rozes kungs gan šo termiņu ievērojami saīsina) ir stājušies apgalvojumi, ka valsts jau no 2001. gada veidojot uzkrājumu 2. līmeņa pensiju sistēmai, kuram šogad jau atvēlēti pāri palikušie 300 miljoni latu (O. Spurdziņš). Kā zināms, pašreizējie pensionāri un viņu tuvākā rezerve nav iekļauti 2. līmeņa pensiju sistēmā. Tādēļ būtu interesanti no O. Spurdziņa kunga uzzināt sīkāk, cik miljardus uz pašreizējo pensionāru rēķina paredzēts šajā jaunpieminētajā “uzkrājumā” uzkrāt, un cik jau ir uzkrāti, kas šo naudu glabā vai glabās un kā šī nauda un uz kādiem noteikumiem tiek un tiks apsaimniekota? Sabiedrība ir tiesīga saņemt skaidras un godīgas atbildes uz šiem jautājumiem. Šobrīd valdības vīri un sievas pinās nemitīgos melos un pretrunās. D. Staķes kundze gan piedāvā pensionāriem pašiem meklēt atbildes internetā. Protams, “tumšu” tautu ir vieglāk valdīt, bet vai pati tauta piekritīs šādai valdīšanai?