Man vairāk patiktu, ja valsts rūpētos par labas kvalitātes ceļu tīklu visas valsts teritorijā un kaut nedaudz motivētu uzņēmējus darboties arī lauku apvidos. Ne vienmēr ar naudu, reizēm kaut vai ar konsekventu politikas īstenošanu un nepārprotamu aicinājumu saglabāt un izmantot četras galvenās mūsu valsts bagātības, kas lielākoties atrodas laukos, nevis lielpilsētās – zemi, mežus, jūru un pašus cilvēkus.
Zeme ir viena no mūsu valsts vērtībām un ir vēl ļoti daudz labu veidu, kā to izmantot. Kāds vecāks kungs laikrakstā nesen minēja, ka Ulmaņa laikos Latvijā esot ļoti daudz audzējuši, piemēram, ārstniecības augus, un ja vēl tos mācētu pārdot kā eksporta preci...
Neapšaubāmi ir nepieciešama valsts politika visas mūsu nelielās valstiņas attīstībai, un šai attīstībai jānotiek ne tikai ap lielpilsētām. Cilvēki vēlas dzīvot savās tēva mājās, un ir jārada darbavietas arī reģionos. Ja nepieciešams – tad ar būtisku valsts politikas atbalstu!
Kāda jēga rakstīt Latvijas Lauku attīstības programmu 2007.–2013.gadam, ja to neīsteno. Kāda jēga tērēt valsts līdzekļus un nodokļu maksātāju naudu, ja vēl aizvien tik nenormāli uzpūstais valsts aparāts sagatavo skaistus plānus, kurus šī valsts nevēlas īstenot ?
Minēšu tikai dažus pretrunīgus piemērus no iepriekšminētās programmas, kas jau šķietami darbojas trešo gadu.
1. Piensaimniecība (82.punkts) ir viena no lauksaimniecības pamatnozarēm Latvijā . Tā sastādot ap 25% no lauksaimnieciskās ražošanas.
Cik atceros, tad valsts savulaik mudināja ņemt kredītus un modernizēt šo nozari. Vai šodien valsts palīdz lauksaimniekiem tikt galā ar paņemtajiem kredītiem? Vai valsts kaut kādā veidā palīdz realizēt saražoto produkciju?
2.Augļu ražošana (101.) Šobrīd augļkopības produkcija galvenokārt tiek audzēta mazos 1–3 ha dārzos, un tas ir viens no šīs nozares vājajiem punktiem. Trūkst speciālo pārtikas glabātuvju – noliktavu.
Ko valsts ir darījusi kopš 2007. gada, lai šo jautājumu risinātu? Cik modernu pārtikas glabātuvju uzbūvēts?
3. Lauksaimniecībā ir liels īpatsvars tādu nodarbināto, kuriem nav augstākās izglītības šajā jomā. Latvijā ir ievērojama gados vecu cilvēku nodarbinātība lauksaimniecībā, līdz ar to zema uzņēmējdarbības attīstības iniciatīva. Programmā minēts, ka pēdējo triju gadu laikā ir vērojama tendence samazināties studējošo skaitam lauksaimniecībā. Viens no iemesliem – lauksaimniecības profesiju salīdzinoši zemais prestižs sabiedrībā.
Ko valsts ir darījusi pēdējo trīs gadu laikā, kopš apstiprināta šī attīstības programma, lai jaunieši vēlētos mācīties lauksaimniecības profesijas un lai to prestižs augtu?
Es uzskatu, ka valsts politiķiem pirmkārt jādomā par to, kā vērtīgi izmantot mūsu valsts četras bagātības – zemi, mežus, jūru un cilvēkus!
Un cilvēkiem jānodrošina pilnvērtīgus dzīves apstākļus visas valsts teritorijā. Mācīsimies no Zviedrijas piemēra, kur rūpējas gan par ceļiem, gan par labu sabiedriskā transporta kvalitāti, kur rūpējas par to, lai ļaudis ne tikai vēlētos, bet arī varētu atļauties palikt dzīvot savās tēvu mājās!