Nevar ar Rietumu demokrātijas saukļiem uz lūpām zagt kā Austrumu oligarhijā. Loskutovs ir ne tikai KNAB priekšnieks. Šodien viņš ir simbols godīgam darbam, lojalitātei pret valsti un cerībai, ka mūsu nākošās paaudzes dzīvos daudz taisnīgākā un pārtikušākā Latvijā. Otrdienas valdības balsojums par Loskutova atlaišanu ir skaidra ceļazīme Austrumu virzienā. Likteņa ironija – tai pašā laikā, kad notika valdības sēde, ASV vēstniece uzrunāja klausītājus Latvijas Universitātē, aicinot saglabāt kopīgās vērtības. Šai runā bija nepārprotams atgādinājums par barikāžu laiku, kad katrs no mums izdarīja skaidru izvēli – pieprasīt brīvību, kas pienākas ikvienai tautai, ikvienam cilvēkam. Mana šodienas izjūta ir tāda pati. Mums katram ir atkal jāizdara sava izvēle, vai mēs paliekam malā, vai esam „uz barikādēm” par tiesiskumu, jo bez demokrātijas nav iespējama drošība. Pastāv reāls drauds zaudēt savu valsti, un vēstniece, pārstāvot Savienotās Valstis, kā patiess Latvijas draugs ir mums izteikusi skaidru pamudinājumu: „mūžīga modrība ir brīvības cena”. Būtu aplam muļķīgi tajā neieklausīties. Ja Latvijai ar nežēlīgu darbu ir izdevies kļūt par pasaules stiprākās drošības alianses dalībnieci, un tikai laimīga gadījuma dēļ neizkrist no informācijas aprites Kalvīša pagājušās ziemas drošības likumu avantūras rezultātā, tad ir vērts padomāt par to sabiedroto atbalstu, kas var būt mūsu vienīgais garants pret Krievijas augošajām impēriskajām tieksmēm. Pirms Otrā pasaules kara padomju okupācijas draudu apstākļos daudzi Latvijā deklarēja, ka par politiku neinteresējas. Diemžēl tas viņus nepasargāja no padomju varas represijām, deportācijām, posta un ciešanām. Neinteresēties par politiku ir tik liela „greznība”, ko arī šodienas Latvijā neviens nedrīkstētu atļauties.
Jautājums, ko es uzdodu sev kā pilsonis un kā politiķis, ir – ko es varu darīt valsts labā šodien? Pirmkārt, izmantot visas parlamentārās metodes, ko Satversme un Saeimas kārtības rullis garantē opozīcijas deputātam, otrkārt, uzrunāt tik daudz līdzpilsoņu, cik vien tas man ir iespējams, aicinot nestāvēt malā, bet izstrādāt plānu un gatavoties „x” stundai un, treškārt, aktīvi iesaistīties tautas tiešās demokrātijas darbā, jo, ja Saeimas deputāti neapturēs valdību, tad nepieciešami Satversmes grozījumi, kas ļautu sarīkot ārkārtas vēlēšanas, lai apturētu 9. Saeimu.