Prof. J. Siliņš „LKA Vadības programmā 2009.- 2014.g.” definējis būtiskākos, tuvākajos gados veicamos darbus: regulāra studiju programmu analīze un to pašnovērtējuma veikšana, kurā vēl aktīvāk būtu jāiesaista ne tikai akadēmiskais personāls, bet arī studējošie.
Izvērtējot esošos studiju procesu organizāciju reglamentējošos dokumentus, prof. J. Siliņš iesaka turpmāk tos papildināt ar tādiem skaidri definētiem nosacījumiem un noteikumiem, kas neradītu iespējas atsevišķu normu subjektīvam traktējumam. Īpaši tas attiecas uz studējošo pārbaudes darbu novērtējuma kritērijiem. Nozīmīgi ir bakalaura un maģistra studiju programmu gala pārbaudījumi, kuriem turpmāk jākļūst par veidu, kas apliecina studējošā zināšanas par kultūras un mākslas kopumu, nevis atsevišķu faktu un norišu konstatējumu. Līdz ar to studiju procesā akadēmijā būtiska arī turpmāk būs starpdisciplinārā pieeja un visdažādākie kultūras un mākslas konteksta meklējumi.
Turpmākajos gados jāvelta liela vērība starpkultūru studiju virzieniem, tos padziļinot un radoši saistot ar akadēmijas prioritārajiem skatuves un audiovizuālās mākslas studiju virzieniem.
Arī turpmākajos gados LKA atbalstīs nodibinājuma „Nordistika” radītās iespējas, īpaši mūžizglītības jautājumu plašajā spektrā.
Būtiskas ir studējošo intereses kultūras vadības vai menedžmenta un sabiedrisko attiecību bakalaura un maģistra studiju programmu apakšprogrammās. Turpmākajos gados akadēmiskajam personālam lielāka vērība jāveltī šajās programmās studējošo praktiskās darbības sasaistei ar akadēmijas specifikai raksturīgajiem mākslas virzieniem.
Akadēmijas prioritāte arī turpmāk noteikti būs latviešu tradicionālā kultūra un folklora, lai arī tiešā veidā tā ir koncentrēta vienā nelielā studiju virzienā. Tāpat aktīvākam, akadēmiskajā un profesionālajā ziņā pārdomātākam ir jākļūst muzeja darba studiju virziena nodrošinājumam, rodot pastāvīgu studējošo interesi par studiju kursiem un to apguves nepieciešamību tālākai profesionālai izaugsmei.
Teātra, audiovizuālās un mūsdienu dejas mākslas studiju virzienos pēdējo gadu laikā ir notikusi līdzsvarota attīstība. Jānostiprina un jāveicina studējošo un akadēmiskā personāla dalība starpvalstu augstskolu sadarbības programmās. Nepieciešama arī jaunas, varbūt pat starpaugstskolu doktora studiju programmas mākslas apakšnozares programmas izveide, kas nodrošinātu mākslas doktora grāda iegūšanu.
Līdzīgi arī maģistra līmenī nepieciešama jauna skatuves un audiovizuālās mākslas programma, kas paplašinātu studējošo zināšanas daudzveidīgu mākslas žanru teorijās, mākslas darbu analīzē un kritikā. Šajā un citos jau esošajos studiju virzienos jāaktivizē akadēmiskā un radošā sadarbība ar akadēmijas noturīgajiem partneriem: Latvijas Mākslas akadēmiju un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Tam pamats ir arī 2009.gada janvārī reģistrētajā biedrībā „Latvijas Mākslas augstskolu asociācija”.
Zinātniskajā darbībā jānodrošina būtisku pētījumu rašanās kultūras, teātra, audiovizuālās un dejas mākslas un starpdisciplinārajās teorijās. Nepieciešama pētnieciskā darba kvalitatīva attīstība un noturīgu starpvalstu pētniecības projektu izveide.
Mazāka vērība līdz šim ir pievērsta akūti nepieciešamo studiju materiālu izstrādei, tāpēc tam ir jākļūst par turpmāko gadu galveno prioritāti. Plānveidīgākai ir jākļūst zinātniski – radošo konferenču un projektu organizēšanas praksei, lai tā būtu akadēmijas organiska nepieciešamība. Gan akadēmiskajam personālam, gan studējošiem.
Jāveicina aktīvāka un pilnvērtīgāka Studējošo padomes ietekme un praktiskā darbība visā akadēmijas dzīvē.
Tālākajai akadēmijas izaugsmei nepieciešama arī droša materiāli tehniskā bāze, kas pēdējo trīs gadu laikā ir manāmi nostiprinājusies. Jāveicina tās racionāla, loģiska izmantošanas iespēja un jāizstrādā drošs plāns tālākai tās uzlabošanai
Izprotot sarežģīto valsts makroekonomisko situāciju, jāveido pamatota un racionāla akadēmijas galvenajiem uzdevumiem atbilstoša finanšu stratēģija, kura realizēšana nav tikai administratīvās vadības atbildība, bet gan ikkatras akadēmijas struktūrvienības un to vadītāju organiska nepieciešamība. Akadēmijas vadība arī turpmākajā periodā darbosies patiesas demokrātiskas vadības sistēmas ietvaros, kurā visa akadēmijas personāla pamatota iniciatīva un ierosmes ir vērtība. Akadēmijas raksturīga ikdienas dzīves nepieciešamība vienmēr ir bijusi atklātība un uzticēšanās ikvienas personības goda prātam, profesionalitātei un radošajam potenciālam. Un tas būs akadēmijas spēks arī nākotnē.